Jau piekto gadu "Latvijas skolas soma" turpina savu misiju – nodrošina skolēniem iespēju regulāri iepazīt dažādas kultūras norises. Aizvadītais gads programmai nebija viegls, jo vēl bija jūtamas kovida krīzes sekas un vajadzēja strādāt ar samazinātu finansējumu, bet, darbus pārdomāti plānojot, programmai izdevās aptvert 96% skolēnu no 1.līdz 12.klasei.
Ar katru gadu tās piedāvājums dažādojas, aizvien mazāk paliek vienkāršotu, didaktisku norišu, bet arvien vairāk – oriģinālu un radoši spēcīgu projektu, kas aptver visu vecumu skolēnus, stāstīja programmas vadītāja Aija Tūna.
"Mums sākotnēji bija bažas par pusaudžu auditoriju, ka tai ir nepietiekams piedāvājums. Nevarēja saprast, kā viņus uzrunāt. Šķiet, ka ar to mēs esam krietni pavirzījušies uz priekšu, jo pusaudži atrod sev piemērotas tēmas un izpausmes līdzekļus gan muzejos, gan izrādēs, gan koncertos," sacīja Tūna.
Programmā šobrīd līdzās pastāv trīs formāti – viens no tiem klasiskais variants, kad skolēni apmeklē kādu kultūras iestādi, otrs, kad kultūras projekts viesojas skolā, un trešais ir digitālās norises.
Programmas īstenotāji šobrīd par ļoti svarīgu savu uzdevumu uzskata – sniegt atbalstu pedagogiem, lai viņi spētu veikt pēc iespējas kvalitatīvākas un drosmīgākas kultūras norišu izvēles.
"Spētu saplānot darbus tā, lai tā nav tikai tuvākā apkārtne. Jā, mēs varam pamatoti atsaukties uz nepietiekamiem vai ierobežotiem līdzekļiem, bet mums ir bezgala daudz piemēru, kad, gudri saplānojot norises, atrodas arī iespēja kādai no klasēm izdodas aizbraukt uz nacionālajām kultūras institūcijām, un tās jau ne vienmēr atrodas tikai Rīgā. Ir svarīgi arī pabūt reģionālajās koncertzālēs vai citos interesantos kultūras objektos. Un vēl – tikpat svarīgi ir, lai Rīgas bērni tiktu uz citām Latvijas vietām, un tas ir dažkārt pat vēl sarežģītāk nekā pierobežas bērniem nokļūt Rīgā".
Programmas koordinatore Rīgas 22. vidusskolā Anita Kunda stāstīja, ka šīs skolas skolēni otrajā semestrī apmeklējuši kopumā 24 kultūras norises. Tās plānojot, īpaša uzmanība tiekot pievērsta tam, lai redzēto varētu integrēt nevis tikai kādā vienā mācību priekšmetā, bet dažādos.
"Likās pārāk izšķērdīgi, ja mums aiziet bērni, un pēc tam tā refleksija pēc apmeklējuma notiek, teiksim, tikai latviešu valodas stundās. Mēs sākām mēģināt apvienot, un tas sanāca visai veiksmīgi.
Teiksim, 11.klase gāja skatīties filmu "Mātes piens", un mēs centāmies darīt tā, lai sarunas par šo filmu nenotiek tikai literatūras stundā, bet pieslēdzām arī vēstures skolotāju, arī atradām iespēju par to runāt vizuālās mākslas stundās," klāstīja Kunda.
Centrālais programmas "Latvijas skolas soma" piecu gadu jubilejas notikums būs konference šā gada rudenī, kurā kopā ar skolotājiem, programmas koordinatoriem, kultūras nozares profesionāļiem tiks pārrunāti dažādi programmas īstenošanas aspekti un izvirzīti nākamie soļi programmas attīstībai.
