- Mūziku
- Teātri
- Cirku
- Deju
- Vizuālo mākslu
- Kino
- Dizainu
- Materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu
- Literatūru un grāmatniecību
Bet mēs taču spējām – sarunāties, sadarboties, pārliecināt, būt nelokāmi un izmantot sistēmas robus un vājās vietas, lai atgrieztos pie tiesībām paši izvēlēties, kļūdīties un svinēt savas uzvaras. Vai mūsu pieredze var noderēt citiem un vispirms jau mums pašiem? Tuvojas mūsu 4. maija, deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas gadskārta, un mēs varam būt laimīgi, ka tajā dienā skanēja nevis šāvieni, bet dziesmas. Arī stāsti par to laiku tapuši un top filmās, grāmatās, muzeju ekspozīcijās – kultūras valodā. Tos rada tie, kuri paši visu piedzīvojuši vai īpaši iedziļinājušies, bet stāsta ne vien sev un saviem laikabiedriem, bet arī tiem, kuriem šie notikumi tikpat abstrakti kā viduslaiki. Kā saprasties?
Vispirms jau – kā saprast, vai un ko mūsu laika bērni un jaunieši nolasa, kādi jautājumi viņiem rodas?
Tikai vērojot, jautājot, ieklausoties, uztverot cieņpilni viņu zināšanu un pieredzes punktu un tad neuzbāzīgi to paplašinot.
Lūk, kāds gluži svaigs stāsts: "Bijām ar desmitajiem Cēsu kino uz "Padomju džinsiem". Līdztekus sekošanai filmas notikumiem man smadzenēs visu laiku paralēlais celiņš – šito sapratīs, šito laikam nesapratīs, šeit "nenolasīs" līdz dziļumam... Pēc tam stundā runājamies, izrādās – visu sapratuši un visu "nolasījuši". Ticēt vajag!" Man gan gribas piebilst, ka tā pats no sevis tas gan nav noticis; skolotāja šo pieredzi un vērīgumu attīstījusi, radot vidi, kurā drīkst nezināt un jautāt. Kur jautājums "Kas tā bija par žaketi?" pēc Staņislava Tokalova dokumentālās filmas "Viss būs labi" noskatīšanās ir tikpat pamatots un tālākajam mācīšanas un mācīšanās procesam nozīmīgs kā jebkura formula, kas atslēdz durvis uz izpratni. Kur dokumentālā filma "Patrīcija" ir ne tikai lieliskā kinovalodā izstāstīts stāsts par sportisti, tā izpelnoties gan sporta, gan kultūras cienītāju uzmanību, bet stāsts par pieaugšanu, izvēlēm un iespējām, ģimenes lomu, iedrošināšanu un uzdrīkstēšanos. Līdzīgi kā stāstā par galerijas "Mans's" sadarbību ar Maiju Tabaku, kas aizsākās pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad populārā gleznotāja uzticējās un atvēlēja savas gleznas izstādēm jaunajam provinces galeristam Uldim Čamanam, kurš savukārt nekautrējās lūgt darbus glezniecības ikonai. Uzdrīksties un dari! Arī to mums māca kultūra.
Arī šajā izlasē iekļautajos piemēros kultūra pārsteidz mūs ar aizvien jauniem risinājumiem. Latvijas Leļļu teātris aicina uz izrādi vidusskolēnus, pievienojot Jāņa Joņeva romānam "Jelgava '94" un pēc tā motīviem veidotajai filmai vēl vienu versiju par noteiktu vecumu, kad bezgala svarīgi kopā ar draugiem nostāties pretējā pusē visam tam, ko sabiedrība uzskata par pareizu. Arī mūziķu un cirka mākslinieku mijiedarbībā var parādīt indivīda attīstības ceļu no pusaudžu vecuma, kad ierastās un pazīstamās lietas nereti izraisa konfliktus ar apkārtējiem, līdz sevis un pasaules pieņemšanai, un to vēl var pieredzēt izrādē "Es nevaru ciest, ka viņi ēd tik skaļi" 26. aprīlī Liepājā. Tātad šīs cīņas bija ne tikai toreiz, bet ir arī tagad? Un kas ir tā sabiedrība, pret kuru jācīnās? Iespējams, ka tagad iemesls konkretizējies, un cīņa notiek gan pret (globālu dabas piesārņošanu vai negaršīgu ēdienu skolas ēdnīcā), gan par (graustu sakopšanu vai atpūtas zonas izveidošanu skolas gaitenī), izpaužoties performancē, plakātā, fotoizstādē vai citā mākslas valodā. Kopīgais ir skaidra doma, vēstījums un rūpīgs izpētes darbs.
Par neseno, bet vienlaikus seno vēsturi stāsta arī mazās formas viencēliena izrāde "Mātes piens", ko piedāvā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris un kas veidota pēc Noras Ikstenas romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Tā ir ukraiņu izcelsmes aktrises Anastasijas Ļovinas monoizrāde, tā vēl vairāk savijot kopā dažādus laikus un līdzīgas dilemmas. Monoizrādes skolēniem jau pazīstamas arī no viesošanās skolās, radot un rādot šīs mākslas maģiju turpat klasē vai sporta zālē. Tas viss veido tiltu starp agrīnajās bērnu dienās izjusto, kad sadzīves priekšmeti pārvēršas dzīvos tēlos un enerģiski skaidro savas attiecības, kad no segām un krēsliem top scenogrāfija aizraujošai spēlei vai kad bēniņi, pagalms, pļava kļūst par skatuvi, kur izspēlēt reālo dzīvi, un visiem augšanas, pieaugšanas un pasaules izprašanas izaicinājumiem, kas piepilda skolas vecuma cilvēka dienas.
Tā mēs visi augam – kā cilvēki un kā sabiedrība, un visur šajā procesā klātesoša ir kultūra.
Cerams, ka topam gudrāki un stiprāki, jo tieši gudri un stipri cilvēki nebaidās aizstāvēt tos, kuriem tiek nodarīta netaisnība, būt līdzcietīgi un maigi. Šo aspektu aicinu saskatīt, ne vien pieredzot kultūras norises, ceļā uz 4. maiju, bet arī gatavojot ikgadējās izlaidumu runas. Lai skaists ceļš uz pavasari!
"Latvijas skolas somas" norišu izlase ceļā uz 4. maiju
Mūzika
Multimediāla monoopera "Valentīna – Latvijas kultūras leģenda"
Kas? Operetes teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika no 17. aprīļa; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Latviešu komponista Artura Maskata monoopera stāsta par Latvijas kultūras leģendu, kinozinātnieci – Valentīnu Freimani (1922–2018). Valentīnas mīlas stāsts muzikālajā valodā radīts ar reālā un multimediju saspēli, kustību un asociatīvām darbībām, vēsturiskiem audiovizuālajiem citātiem, runātiem dialogiem, stepa un tango dejas elementiem.
Darbība norisinās Latvijas un visas Eiropas vēstures dramatisma pilnajā laikā no 1939. līdz 1944. gadam. Un tam – kā pretstats un pastāvēšanas un būšanas kodols – Valentīnas sirsnīgā sievišķība, dziļā un patiesā cilvēkmīlestība, kas kā gaismas stars, koši mirdzot, izvijas cauri sociālpolitiski sarežģītam, vēsturiskam fonam, sasildot ikvienu viņas tuvumā.
Šis ir operas "Valentīna" (2014) mākslinieciski jauns skatuviskais traktējums – pilnformāta operas pārlikums kameroperas, multimediālas monooperas formātā. Operas librets veidots pēc V. Freimanes autobiogrāfiskā romāna "Ardievu, Atlantīda!" motīviem.
Pirmizrāde 2024. gada 17. aprīlī.
Koncerts "Latvijas Radio koris. Sakrālie dziedājumi. Satikšanās"
Kas? "Latvijas koncerti"
Kad? 19. aprīlī Sv. Jāņa Baznīcā, Rīgā; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Sakrālo dziedājumu cikla koncertā gaidāma satikšanās ar renesanses un 21. gadsimta zviedru, angļu, ukraiņu un latviešu komponistu kormūziku. Koncerta programmā spāņu renesanses komponista Tomasa Luija de Viktorijas "Missa Salve", iemiesojot 16. gadsimta vokālās polifonijas zelta laikmetu, angļu komponista Aivena Mūdija vēl pirms došanās mūžībā 2024. gada sākumā īpaši Latvijas Radio korim uzrakstītā Tēvreize "Babbu nostru" sardīniešu valodā, kas koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu. Savukārt zviedru komponistes Britas Bīstremas kora darbs "To måner" ("Divi mēneši") tapis kā veltījums dāņu komponistam Pēram Nergordam 90. gadu jubilejā, apcerot Nergorda muzikālajai pasaulei tuvas tēmas – sapņus, pavadoņus un pavedienus. Ukraiņu skaņradei Viktorijai Poļevai skaņdarbus ir pasūtījuši vadošie laikmetīgās mūzikas izpildītāji, un, komponiste pievērsusies jaunajai vienkāršībai, padziļinātām sakrālo tekstu studijām un to iemiesošanu mūzikā, radījusi kora miniatūras "Šodien Jaunava" un "Dievmāte".
Koncertsaruna "Latviju svētkos godinot"
Kas? "MA Events", "AA Events"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Latviešu komponistu daiļradē dažādos laikos ir atrodami veltījumi savai zemei Latvijai, tāpēc caur šiem darbiem ir iespējams izstāstīt mūsu tautas pieredzes emocionālākos brīžus. Koncertsaruna "Latviju svētkos godinot" sniedz iespēju gan iepazīt un izbaudīt latviešu komponistu (Jānis Lūsēns, Zigmars Liepiņš, Uldis Stabulnieks, Uldis Marhilēvičs, Raimonds Pauls un citi) mūziku, gan papildināt zināšanas par to, kā komponisti savas valsts vēsturi ir iemūžinājuši notīs.
Starp muzikālajiem priekšnesumiem jauniešiem būs iespēja izzināt stāstus par šīm dziesmām un to radītājiem, paplašinot zināšanas par Latvijas muzikālo kultūras mantojumu. Katrai īpašai dziesmai ir savs stāsts, ko atklāsim kopā.
Teātris
Izrāde "Jelgava '94"
Kas? Latvijas Leļļu teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika no 26. aprīļa; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Stāsts par kādas grupas tapšanu pēc autora Jāņa Joņeva romāna "Jelgava '94" motīviem.
Izrādes darbība norisinās no 1994. līdz 1995. gadam Jelgavā. Tās galvenais varonis 14 gadus vecais Jānis meklē savu identitāti un brīvību mūzikā. Smagajā mūzikā. Jānim kopā ar draugiem ir svarīgi nostāties pretējā pusē visam tam, ko sabiedrība uzskata par pareizu. Klusi, bet neapturami draugu vidū dzimst sapnis dibināt leģendāru smagā metāla grupu. Tādu, kādas Latvijā vēl nav.
Pirmizrāde 2024. gada 26. aprīlī.
Izrāde "Kaka un pavasaris"
Kas? "Istabas teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–2. klase
Izrāde veidota teātrim neierastā vidē un tapusi pēc igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmatas "Kaka un pavasaris" motīviem.
Grāmata stāsta par svarīgām bērna augšanas procesa tēmām – ģērbšanos, mācīšanos lasīt, attiecībām bērnudārzā, skolā u. c. Izrādei izvēlētie stāsti atklāj šajās norisēs kopsakarības, kuras bērns vēl, iespējams, nesaskata.
Jānis Znotiņš: "Bērnu izrādes veidoju, lai muļķojoties sniegtu bērniem jēgpilnu stundu, kurā viņi iemācās ko jaunu. Manuprāt, Andruss Kivirehks to lieliski paveic savos stāstos. Viņš ar provocējošu muļķību sasniedz dziļu jēgu par pasaules kārtību."
Izrāde "Mātes piens"
Kas? Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Ukraiņu izcelsmes aktrises Anastasijas Ļovinas monoizrāde tapusi pēc Noras Ikstenas romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Mazās formas viencēliena izrāde "Mātes piens" vēsta par mātes un meitas attiecībām, kur savijas bērnības iespaidi un pieaugušo pārdzīvojumi padomju laika Latvijā.
Stāsts par māti un meitu, kurām katrai ir sava patiesība, sava sāpe un sava mīlestība. Tas savieno pagātni un tagadni: meita dzīvo savas mātes dzīvi, lasot viņas dienasgrāmatu. Stāsts, kurā cieši savijas bērnības iespaidi un pieaugušo pārdzīvojumi, rūgtums un humors, dusmas un maigums.
NB! Izrāde notiek krievu valodā, un to iespējams izmantot arī krievu valodas kā svešvalodas apguvē, vienlaikus šai izrādei pieejami titri latviešu valodā.
Izrāde "Mēs, roks, sekss un PSRS"
Kas? Valmieras Drāmas teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas "Pērkons" koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī grupas "Pērkons" mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.
Izrāde jauniešiem, kuri grib uzzināt, kā tas bija, un tiem, kuri to piedzīvojuši paši.
Izrāde "Spēlēju, dancoju"
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Kāds ir mākslinieka uzdevums? Izklaidēt? Paust savu pilsonisko nostāju? Protestēt pret pasaules netaisnībām? Iestāties par vājākajiem? Sniegt reliģisku pārdzīvojumu vai propagandēt ideoloģiskās pārliecības? Un, ja jā – tad kuras? Savas vai mākslas darba finansētāju? Kurā brīdī ziedojums kļūst par kukuli, sponsors par cenzoru, bet krogus dzērājs par varoni?
Kamēr kāds vientuļš mākslinieks naivi tic savām spējām mainīt notikumu gaitu ar paša radītas dziesmas palīdzību, alkatības pārņemtajā velnu rijā jau sen viss ir izlemts viņa vietā. Tomēr jebkurai visatļautībai reiz pienāk gals.
Latvijas Nacionālā teātra izrāžu ieraksti (digitāla norise)
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise – ieraksta veidā
Kam? 1.–12. klase
Laikā, kad skolēni ar tehnoloģiju palīdzību var bagātināt mācību programmu saturu un nodrošināt iespēju baudīt izrādes viedierīču ekrānos, teātris dodas pie jauniešiem, aicinot izzināt latviešu kultūras vērtības un iepazīt mūsu mantojumu ar izrādēm "Indrāni", "Latvieši" un "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris".
Izvēloties digitālās izrādes, kas atbilstu katras skolas, klases vēlmēm un vajadzībām, aicinām iepazīties ar izrāžu aprakstiem Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā.
Cirks
Muzikāla cirka izrāde "Es nevaru ciest, ka viņi ēd tik skaļi"
Kas? Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars"
Kad? 26. aprīlī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izrāde vērš uzmanību uz to, kā pusaudži reflektē par apkārtējo pasauli. Sadzīviskie sīkumi piepilda lielāko daļu mūsu ikdienas, bet pusaudžu vecumā ierastās un pazīstamās lietas nereti izraisa konfliktus ar apkārtējiem – par to, ka kāds pārāk skaļi ēd, velk drēbes kaitinošā krāsā vai tur pildspalvu citādāk, nekā mēs gribētu. It kā muļķīgi, bet katrs no mums ir bijis situācijā, kad šādi sīkumi izprovocē uz pārspīlētu rīcību vai domām.
Uzveduma dramaturģisko koncepciju veidojusi dramaturģe Ance Muižniece, bet scenogrāfiju un tērpus – scenogrāfe Pamela Butāne. Savukārt muzikālo programmu veido četri skaņdarbi, kurus radījuši komponisti – Krists Auznieks, Platons Buravickis, Linda Leimane un Santa Ratniece. Četrās ainās tos uz skatuves izspēlē un atspoguļo pieci cirka mākslinieki un pieci mūziķi.
Caur mūziķu un cirka mākslinieku mijiedarbību uz skatuves tiks izspēlēts indivīdu attīstības ceļš līdz sevis un pasaules pieņemšanai.
Deja
Laikmetīgās dejas izrāde "Iekšas"
Kas? Ģertrūdes ielas teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Izrādē tiek meklēts, kas ir raksturīgs laikmetīgajai dejai Latvijā. Horeogrāfe Rūta Pūce strādā ar četru dejotāju – Agates Bankavas, Agneses Bordjukovas, Annas Novikovas-Tilčikas un Marijas Saveiko – ķermeņiem kā arhīviem, kuros jau ir nogūlušās iespējamās atbildes. Arhīvi tiek atvērti, gan iekustinot ķermeņa iekšieni, gan vienojoties kolektīvajās atmiņās par piedzīvoto un kopīgi manifestējot nākotnes sapņus. Kā būvēt nozari un būt māksliniekam reizē?
Izrāde izgaismo sadursmi starp individuālo un kolektīvo, iekšējo un ārējo, apslēptām alkām un esošo realitāti, kā metaforu izmantojot Latvijas laikmetīgās dejas nozari. Tā joprojām iet savu atbrīvošanas ceļu Latvijas kultūrpolitikā. Izrāde piešķir nozīmi subjektīvajam, godina ķermeni, atraisa balsi un iezīmē neatkarīgo mākslinieku ikdienu – vairāku lietu darīšanu reizē, izdegšanu, cīņu par savu nozari, nemitīgu uzdrīkstēšanos un reizē pielāgošanos.
Pirmizrāde 2024. gada 24. aprīlī.
Vizuālā māksla
Kriša Salmaņa izstāde "Melns, balts un viss kaut kas pa vidu"
Kas? Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 9. jūnijam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Viens no aktīvākajiem Latvijas māksliniekiem domātājiem Krišs Salmanis piedāvā trīs melnbaltus video, kur katrs attiecināms uz kādu no Latvijas nesenas vēstures posmiem: Latvija pirms Otrā pasaules kara, Latvija padomju okupācijas laikā un Latvija atgūtās neatkarības gados – gaišas nākotnes gājiens, gūsts un atgūšanās. Divi no šiem darbiem "Maršs" (2023) un "Uzbrukums" (2023) Latvijā tiks eksponēti pirmoreiz.
Pie visas labas un drošas mūslaiku dzīvošanas netālā pagātne mums patlaban aktuālāka nekā jelkad. Melnā un baltā krasajai pretstāvei vidū meklējams saprašanās, cerības, aizstāvēšanas, cilvēcības ceļš. Neredzami pavedieni savij visus trīs melnbaltos audeklus vienā stāstā, ko vērīgs skatītājs padarīs pats par savu stāstu.
Interaktīva izstāde "Makss un Morics. Tulkojusi Aspazija"
Kas? Jūrmalas muzeja filiāle "Aspazijas māja"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 27. aprīlim; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Izstāde veidota pēc Vilhelma Buša komiksa "Makss un Morics", savukārt septiņu nedarbu stāstu latviešu valodā lasītājiem 1904. gadā dāvājusi Aspazija.
Interaktīvā izstāde aicina kļūt par detektīviem, lai ar āķīgu uzdevumu palīdzību dotos pa pēdām diviem nedarbu veicējiem Maksam un Moricam. Izstādes autori – scenogrāfs Aigars Ozoliņš un režisore Anta Priedīte – radījuši atvērtu un brīvu vidi, kas aicina tulkot zīmes un vārdus, provēt uz savas ādas un, to darot, padomāt par nodomu un seku samērību.
Vilhelma Buša "Makss un Morics" pirmo reizi Vācijā tika izdots 1865. gadā, tas ir laiks, kad "Daukšās" pasaulē nāca Elza Rozenberga jeb Aspazija. Elza ar Maksa un Morica nedarbiem iepazinās ģimnāzistes gados, taču pie pasaules vēsturē pārdotākās bērnu grāmatas tulkošanas dzejniece ķērās 1904. gadā, pēc Ernsta Plātesa izdevniecības pasūtījuma.
Miķeļa Mūrnieka personālizstāde "Behavioral Sink"
Kas? Laikmetīgās mākslas centrs "Kim?"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 19. maijam; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Kopš šī gadsimta sākuma mūsu uzmanība tiek pievērsta vajadzībai būt plūstošākiem — tiek vēstīts, ka dinamisko pārmaiņu laikos tas kļūs par noderīgu instrumentu mūsu ikdienā. Tieši tēlniecība ar savu specifisko formu ir centrālais izstādei tapušo darbu materiālais kopsaucējs. Ierauts dažādu likumu, patērētāju ilūziju un sistēmu pinumos, skatītājs tiek aicināts izzināt vidi, kurā mākslinieks šķetina dziļi personiskus, taču tajā pašā laikā sabiedrību raksturojošus pārdzīvojumus, kas apslēpti aiz sapņaina, bet trausla priekškara.
Miķelis Mūrnieks (1995) radošajā darbā atsaucas uz ready-made mākslas žanru, veidojot objektus un instalācijas no atpazīstamiem materiāliem un formām. Par vienu no galvenajiem M. Mūrnieka izteiksmes līdzekļiem kļuvusi laikmetīgajai kultūrai atbilstoša sociālā kritika, kuru caurstrāvo ironisks un sabiedrību analizējošs raksturs.
Pretrunu un neizpratnes pavedieni atspoguļojas ne tikai ideju pasaulē, bet arī acīm redzamā — pārsteidzošā ūdens stāvokļu dažādībā. Izdomāti atgadījumi vai neērtas patiesības aicinās noķert pašrefleksijas un citu pārdomu viļņus. Mūrnieka daiļradei raksturīgajā sociāli kritiskajā garā arī šajā darbu sērijā tiks šķetināti un pārskatīti apziņas automatizētie uztveres īsceļi.
Kriša Salmaņa izstāde "Bezdarbības māktie ziloņi"
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 21. septembrim; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izstādes izpētes procesā mākslinieks tikās ar visdažādākajiem bibliotēkas speciālistiem – indeksētājiem, mākslas krājuma glabātājiem, grāmatniecības vēsturniekiem un citiem. Guvis ieskatu tās attālākajās krātuvēs, mākslinieks bibliotēku rāda kā spoguļu labirintu, kurā ceļā uz mērķi apmeklētāju vada bibliotekāru izstrādātie meklēšanas rīki.
Izstādes ieceri atklāj Krišs Salmanis: "Mūsu uzdevums bija radīt mākslas darbu par bibliotēkas informācijas sistēmām. Tādas ir vairākas, lielākoties elektroniskas, un tās labi darbojas. Taču mēs izvēlējāmies savu, ne visai skaidru sistēmu. Tā ir neefektīva, bet interesanta. Šajā izstādē ir daži atradumi." Izstādes ietvaros radītā spoguļu labirinta līkločus ietekmē gan Kriša minētie atradumi – UDK jeb universālās decimālās klasifikācijas ciparu valoda vai grāmatu pārvešanai lietotās banānu kastes –, gan pasaulē notiekošie procesi, kas nenovēršami atspoguļojas bibliotēkas darbā, piemēram, Preiļu konceptuālista Eināra Pelša kopoto rakstu sējums ķieģelis "Janka" un mūsdienu informācijas konflikti.
Dzeldes Mierkalnes personālizstāde "Doom Doom Delight"
Kas? Mākslas telpa "Tur"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 4. maijam; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Izstādē māksliniece caur ironiju un humoru izceļ mūsdienu pasaules aktualitātes. Kā simbols pagātnei un mūžīgai dzīvībai ekspozīcijā izmantota mākslīgā zāle. Izstādes caurviju tēls ir pasaulslavenais animācijas filmu varonis Mikipele. Tā māksliniece izsaka emocijas, kuras citkārt mēdz būt neskaidras.
"Es savos darbos stāstu par laiku, kurā šobrīd dzīvojam. Tas ir tāds kā veltījums tam, kas notiek apkārt un kā tas liek iekšēji un ārēji justies," stāsta māksliniece. Šī izstāde ir noslēdzošā izstāžu ciklā "Pārejošā mūžība".
Izstādes kurators Edvards Shautens: "Viņas darbi ir ļoti aizraujoši. Es jau dažus gadus sekoju viņas mākslai. Viņa ir ļoti interesanta māksliniece. Procesa laikā sapratām, ka viņa ir viena no pirmajām jaunās paaudzes māksliniecēm, kas piedāvā darbus lielajā mākslas pasaulē. Interesanti redzēt to jaunās paaudzes perspektīvu un domāšanu mākslas pasaulē. Un tas šķiet interesantākais, un šī izstāde ir pierādījums tam."
Fotoizstāde "Krāsainā Latvija"
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 31. maijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstāde aicina unikāla veidā izzināt Latvijas vēsturi autentiskās krāsās vairāk nekā gadsimta garumā.
Izstādē ieskicēta krāsu fotogrāfijas attīstība kopš 20. gadsimta sākuma – sākot no senākajiem kolorētajiem fotoattēliem, pirmajiem Latvijas teritorijā uzņemtajiem autohroma diapozitīviem 1910. gadā, unikāliem 1930. gadu starpkaru Latvijas privātiem krāsu uzņēmumiem, cauri padomju laika fotogrāfu veikumam līdz pat modernās krāsu fototehnikas ēras sākumam līdztekus valsts neatkarības atgūšanai 1990. gadā.
Blakus LNVM krājuma fotogrāfijām izstādē ievērojama vieta atvēlēta Latvijas ģimeņu attēliem, kas piešķir personiskāku šķautni Latvijas krāsainajam tēlam.
Izstāde "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM)
Kad? Saskaņā ar darba laiku, pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.
Izstādes nosaukums atsaucas uz Kristapa Ģelža videoinstalāciju "Mūra nojaukšana", kurā mūris skatāms kā ideoloģisks simbols "dzelzs priekškaram", kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus.
Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi, kuru saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par svarīgiem notikumiem.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Brīvības darbnīca" LNMM izstādē "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991"
Nodarbība skolēniem izstādē "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" pievēršas Atmodas laika perioda mākslai, saistot tam laikam aktuālās mākslas izpausmes ar mūsdienu mākslā novērojamajām aktualitātēm, vienlaikus aicinot skolēnus reflektēt par brīvības jēdzienu.
Izstādē pārstāvētais laika periods Latvijai nozīmēja cīņu par neatkarību, vēlmi atbrīvoties no padomju ideoloģijas žņaugiem, represijām un vēlmi veidot pašiem savu nacionālu valsti. Māksliniekiem tas nozīmēja spēt runāt godīgi, redzēt pasauli un justies brīvi.
Radošā darbnīca 7.–12. klašu skolēniem balstās uz katra indivīda brīvības izpratni un brīvības jēdziena interpretāciju. Jaunieši šajā vecumā asi izjūt sabiedrības problēmas – valstī, cilvēku attiecībās un paši sevī. Brīvība ir aktuāla vienmēr.
Nodarbība sākas ar izstādes apskati muzejpedagoga pavadībā, tematiski pievēršoties Atmodas laika mākslas periodam un šī laika aktuālajām mākslas norisēm. Tālāk seko darbs grupās, diskusiju ceļā nonākot līdz nodarbības noslēgumam – radošas kompozīcijas radīšanai.
Kino
Filma "Marijas klusums"
Kas? Filmu studija "Mistrus Media"
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 7.–12. klase
Patiesos notikumos balstītā vēstures drāma vēsta par Latvijā dzimušo teātra un mēmā kino aktrisi Mariju Leiko, kura 20. gadsimta pirmajā trešdaļā bija viena no nedaudzajām latviešu izcelsmes aktrisēm, kas filmējusies starptautiski, tostarp pie pazīstamā vācu ekspresionista Frīdriha Vilhelma Murnava.
Filmas stāsts noris aizvadītā gadsimta 30. gadu beigās – īsi pirms pasaulē eksplodēja jauns globāls karš – un vēsta par M. Leiko dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri.
Daudzsēriju spēlfilma "Dumpis"
Kas? Filmu studija "Cinevilla Films"
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem no 12. aprīļa; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 9.–12. klase
Filma balstīta vēsturiskos notikumos – 1975. gadā uz padomju karakuģa notiek sacelšanās mēģinājums, kuru ierosina kuģa politvadītājs, naivais ideālists Špagins.
Filma septiņās sērijās rāda drūmu Brežņeva laika stagnāciju, komunālā dzīvokļa sadzīvi Rīgā, padomju nomenklatūras visatļautību gan militārā sistēmā, gan ārpus tās, un pretstatā – galvenā varoņa aizrautīgi donkihotisko cīņu par cilvēka tiesībām un brīvībām. Tas ir gandrīz neticams notikumu pavērsiens totalitārisma apstākļos – viens kaismīgi pārliecināts revolucionārs spēj iedvesmot milzīga karakuģa apkalpi un aizraut līdzi protestā pret sistēmu.
Koncertfilma "Ozols: No Rajona līdz Arēnai"
Kas? Izplatītājs SIA "Urban Clothing"
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem no 23. aprīļa; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 5.–12. klase
Latvijas hiphopa pamatlicēja Ozola radošās darbības divdesmitgades 2023. gada 28. decembra šovs "Arēnā Rīga" iemūžināts krāšņā koncertfilmā, kas ļaus no jauna tuvplānos ieraudzīt un piedzīvot ievērojamo pašmāju hiphopa notikumu.
Režisors Rolands Rekke kopā ar skaņu inženieri Didzi Simanoviču apkopojuši ne tikai Ozola vairāk nekā divdesmit gadu muzikālo veikumu, bet arī komentārus un atziņas no mūziķiem un laika biedriem, kas piedalījušies 2023. gada lielkoncertā. Koncertieraksts secīgi iziet cauri spilgtākajiem šova momentiem. Tam ir divas daļas, divi spilgti stāsti: pirmā daļa veltīta saspēlei ar Latvijas Radio bigbendu un Kristīni Prauliņu, savukārt otrā daļa izteikti atklāj hiphopa žanra būtību un ir kā retrospektīvs atskats uz spilgtākajiem daiļrades garadarbiem, kuru priekšnesumos līdzās Ozolam uz skatuves kāpa virkne citu pašmāju mūziķu, tostarp Dons, Gustavo, Čižiks, Kurts, ansis, rolands če, Prusax, xantikvariāts, Steps, Hotte, Kurts, Edavārdi, Rick Feds un Niklāvz.
Pirmizrāde 2024. gada 23. aprīlī.
Dizains
LMA Stikla mākslas nodaļas studentu darbu izstāde "Portāli"
Kas? Jūrmalas muzejs
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 21. aprīlim; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstādi radījušas Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Stikla mākslas katedras studentes Inta Priede, Džeina Mieze, Diāna Bodniece, Anna Enikova, Santa Bekmane un Lou Girerd-Chambaz; kuratore LMA Stikla mākslas katedras vadītāja docente Agnese Gedule.
Katra stikla māksliniece piedāvā savu unikālo redzējumu un perspektīvu, izmantojot stiklu kā vadošo materiālu, kas ļauj veidot portālus uz iedomu realitātēm. Mākslas darbi ne vien atspoguļo aktuālās tēmas un jūtas, bet arī aicina uz refleksiju un ieinteresētību par nezināmo. Katrs mākslas darbs ir kā iespēja piedzīvot individuālu pieredzi un interpretāciju, kas izriet no dažādām redzējuma un sajūtu kombinācijām, radot jaunas un nebijušas emocijas un izjūtas.
Izstāde "Liktenīgā sieviete"
Kas? Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 26. maijam; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Izstāde iepazīstina ar Femme fatale jeb liktenīgās sievietes atveidojumu jūgendstila mākslā, rādot idealizēto, skaisto un daudzveidīgo sievietes tēlu. Izstādē skatāmi privātkolekcijas un muzeja krājuma lietišķās mākslas priekšmeti un mākslas darbi.
Ikvienā laikmetā sava nozīme bija, ir un būs sievietei. Jūgendstila periodā viņas tēls un loma īpaši mistificēta un glorificēta, viņa atveidota pat ārkārtīgi idealizētās, sievišķīgās un pavedinošās formās. Slaida, pievilcīga – un bieži vien kaila – sieviete ar plīvojošiem matiem redzama mākslinieku un dizaineru radītās jūgendstila rotās, gleznās, grāmatu grafikā, dekoratīvajā mākslā un reklāmā.
Izstādē apskatāmi porcelāna šķīvji, vāzes, tases un servīzes, kuras rotā pagātnes aristokrātijas dāmu sejas, dekoratīvi un arī praktiski metāla priekšmeti, tajā skaitā vizītkaršu šķīvji, kārba kafija glabāšanai no Pēterburgas un cepumu kārba no Londonas. Ekspozīciju papildina grāmatas, pastkartes, krāsainas litogrāfijas, zīmējumi un gleznas no muzeja krājuma.
Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde "Fajanss" Kuldīgā
Kas? Rīgas Porcelāna muzejs, Kuldīgas pašvaldības aģentūra "Kuldīgas Kultūras centrs"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 20. maijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Ekspozīcija radīta, lai veicinātu zināšanas un izpratni par Rīgā ražoto fajansu, fajansa kā materiāla specifiku, iepazīstināt ar ražošanas vēsturi, māksliniekiem un fajansa kā materiāla mākslinieciskajām iespējām.
Deponējums no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma ļaus ieskatīties fajansa ražošanas pēdējā cēlienā; autoros un darbos. Servīzes un trauku komplekti, servējamie šķīvji, vāzes, krūkas, kā arī sīkplastika un suvenīri demonstrē tādu rūpniecisko mākslinieku un rūpniecībai sporādiski piesaistītu autoru radošā snieguma amplitūdu.
Kuldīgas vecajā rātsnamā izvietotā izstāde atklāj unikālu kultūras mantojumu, kas ļauj labāk izprast 20. gadsimta vidū, otrajā pusē strādājušos autorus, viņu radošo rokrakstu, tam laikmetam raksturīgo estētiku un porcelāna industrijas darbības principus. Izstāde rosinās iztēloties, kā būtu varējis būt, un varbūt kalpos par iedvesmu avotu jau mūsdienu skatītājam.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Audiostāsta pastaiga "Iepazīsti Latvijas neatkarības stāstu" (bezmaksas)
Kas? SIA "Premium Art"
Kad? Digitāla norise – ieraksta veidā
Kam? 1.–12. klase
Bērnu grāmatu autore, rakstniece Agnese Vanaga kopā ar vēstures lietpratēju, pieredzējušu skolotāju Vitu Jaunozolu radījušas interaktīvu pastaigu-stāstu maršrutu Rīgas centrā, lai aizraujošā un izglītojošā veidā iepazīstinātu ar svarīgākajiem Latvijas neatkarības iegūšanas un tās atjaunošanas notikumiem.
Šī ir iespējas skolēniem uzzināt par to, kas un kā notika, kādi apstākļi palīdzēja, kādi šķēršļi bija jāpārvar, kādi cilvēki bija klāt toreiz un ko viņi darīja ne tikai 18. novembrī, lai mēs ik gadu varētu svinēt Latvijas dzimšanas dienu.
Komponists Kārlis Auzāns ir paspilgtinājis stāstu ar orģinālmūziku un skaņas efektiem, radot sajūtu, ka stāsta klausītājs atrodas stāsta epicentrā un notikumi tam notiek visapkārt. Neatkarības stāstu ierunājusi TV personība un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš, kurš iejuties kareivja Viļa lomā un gan sasmīdinās, gan saraudinās stāsta klausītājus.
Pastaiga plānota tā, lai klausītāju izvestu pa nozīmīgākajām vietām, kas ir bijušas nozīmīgas Latvijas vēsturē un saistītas ar neatkarības iegūšanu. Pastaigā var doties jebkurā sev ērtā laikā.
Audiostāsta pastaiga "Iepazīsti Latvijas neatkarības stāstu" ir aptuveni stundu gara un ir pieejama bez maksas aplikācijā Qwixi (pieejama gan App Store, gan Google Play).
LNVM Tautas frontes muzeja piedāvājums, atzīmējot 1990. gada 4. maiju (bezmaksas)
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM)
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes un digitāla norise
Kam? 5.–12. klase
Atzīmējot 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 34. gadadienu, LNVM Tautas frontes muzejs skolēniem piedāvā daudzveidīgus notikumus:
- 30. aprīlī un 2.–3. maijā izzinoša pastaigu Tautas frontes muzejā speciālista pavadībā, kā arī lekcija muzejā "1990. gada 4. maijam pa pēdām" par Neatkarības deklarācijas tapšanu.
- 7.–10. maijā, iepriekš piesakoties, tikšanās ar Neatkarības deklarācijas autoriem un balsotājiem (informācija tiks precizēta; aicinām sekot līdzi LNVM komunikācijas kanāliem).
Muzejs aicina virtuāli izstaigāt Neatkarības deklarācijas radīšanas vietas (digitālā norise "1990. gada 4. maijam pa pēdām" pieejama te), kā arī piedāvā noklausīties žurnālista un publicista, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja un Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna Trešās atmodas laikā teikto runu video rekonstrukcijas digitālo resursu vietnē "eMuzejs" (video pieejami te).
Izstāde "Satversme 100+"
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 31. maijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstāde "Satversme 100+" iepazīstina ar Latvijas konstitūcijas tapšanas vēsturi, vēsturiskajām izmaiņām, ko tā ieviesa, un aicina domāt, diskutēt un novērtēt pamatlikumā paustās idejas un vērtības arī mūsdienās.
Izstādē ar atraktīviem scenogrāfiskajiem elementiem un mūsdienu tehnoloģijām skaidrots Satversmes izstrādes process, pamatlikuma tapšanā iesaistīto personību un to pārstāvēto politisko spēku loma, kā arī iezīmēti jaunās valsts konstitūcijas ieviestie jauninājumi pagātnes un šodienas kontekstā.
Muzejpedagoģiskā nodarbība LNVM izstādē "Satversme 100+"
Nodarbības laikā skolēni uzzina galvenos Satversmes pamatprincipus, salīdzinot Satversmes ietvertās normas un tiesības ar dažādu sabiedrības grupu iespējām pagātnē – Livonijas, Kurzemes–Zemgales hercogistes un Krievijas impērijas laikā. Izprotot Satversmes ieviestās pārmaiņas un vēsturisko nozīmi, ar scenogrāfiski izveidotas vides un multimediju palīdzību nodarbībā iepazīstina ar Satversmes autoriem un likuma tapšanu, kā arī Satversmes likteni vēstures griezumā: pēc 1934. gada 15. maija, Latvijas neatkarības zaudēšanas un neatkarības atjaunošanas.
Nodarbības laikā skolēni pēta dažādus vēstures avotus, ar uzdevumu palīdzību iejūtas dažādu laikmetu sabiedrībās. Nodarbības noslēgumā apgūst Satversmes piedāvātās un garantētās pilsoniskās līdzdalības iemaņas, pie interaktīva "balsošanas galda" piedaloties nobalsošanā par kādu svarīgu jautājumu un pamatojot savu izvēli.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Trešajai Atmodai pa pēdām"
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 31. maijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbības laikā skolēniem tiek sniegts padziļināts ieskats Trešās atmodas notikumos, aptverot laika posmu no 1985. līdz 1991. gadam.
5.–9. klašu skolēni iepazīstas ar priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu kopumu, kas stāsta par Latvijas un Baltijas neatkarības centieniem 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Nodarbības ietvaros iespējams uzzināt par Latvijas Tautas frontes izveidošanos, akcijas "Baltijas ceļš" norisi, 1990. gada 4. maija deklarācijas pieņemšanu, 1991. gada barikādēm, kā arī citiem Latvijas vēsturē svarīgiem notikumiem.
Nodarbība notiek unikālā ēkā – Latvijas Tautas frontes mītnesvietā, kurā tika pieņemti nozīmīgi lēmumi un risinājās vēsturiski notikumi, organizējot ceļu uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Literatūra un grāmatniecība
Izstāde "Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā"
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2024. gada rudenim; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
LNB astotajā – bibliotekāru stāvā – izvietotā ekspozīcija radīta, lai akcentētu grāmatas nozīmi latviešu rakstu kultūras saglabāšanā un attīstībā, iezīmējot Latvijas vēsturisko novadu grāmatniecības darbinieku lomu un ieguldījumu grāmatu un zināšanu izplatībā.
Izstādei izvēlētas sešas izcilas personības; katra no tām pārstāv kādu no sešiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, apzināti izcelta grāmatnieku darbība ārpus galvaspilsētas. Grāmatnieku ģeogrāfiskās darbības vietas iezīmētas stilizētā Latvijas kartes kontūrā. Piemēram, Vilis Altbergs izvēlēts savas darbības Pierīgā un Pārdaugavā dēļ, tāpat Andrivs Jūrdžs izcelts, par pamatu ņemot darbību Latgalē u.c.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams latvijasskolassoma.lv.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
