Kultūras ziņas

Elmārs Seņkovs Valmierā iestudē “Nelabie. Pēc Dostojevska”

Kultūras ziņas

Māra Bērziņa “Aizliegtais pianīns” uz Nacionālā teātra skatuves

Ukrainas kinoindustrija lūdz finansiālu atbalstu

Ukrainas kinoindustrija lūdz Eiropas atbalstu

Ukrainas centrālā kinoinstitūcija – Valsts filmu aģentūra aicina atbalstīt Ukrainas kino industrijas un kinoprofesionāļu izdzīvošanu kara apstākļos, kad nozares finansējums dramatiski samazināts. Šim nolūkam aģentūra atvērusi ziedojumu kontu un uzrunā Eiropas un pasaules valstu institūcijas un iedzīvotājus, informēja Latvijas Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvji.

Ukrainas Valsts filmu aģentūras vadītāja Marina Kuderčuka parakstījusi vēstuli, kurā izklāstīta Ukrainas filmu nozares situācija – vēl tikai pirms dažiem gadiem sācies jauns pacēlums industrijā, nacionālās filmas iekarojušas lokālu un starptautisku atzinību, Ukraina iestājusies Eiropas kopražojumu fondā "Eurimages" un piesaistījusi ārvalstu projektu interesi par filmēšanu Ukrainā, taču Krievijas uzsāktais karš nozares izaugsmi ir apstādinājis un apdraud tās eksistenci vispār. 2022. gada sākumā finansējums Ukrainas filmu nozarē tika trīskārt palielināts, bet līdz ar kara sākšanos tas 14 reizes samazinājies, jo valsts budžets radikāli pārkārtots militāro un humāno vajadzību nodrošināšanai. Ukrainas filmu nozares profesionāļi turpina aktīvi darboties, gan veiksmīgi cīnoties informācijas karā, gan dokumentējot kara noziegumus, gan uzturot pasaules interesi par Ukrainas notikumiem, valsti un cilvēkiem. Tomēr filmu ražošana valstī ir praktiski apstājusies, daudzas filmu studijas pārvērstas par humānās palīdzības centriem vai bumbu patversmēm, filmēšanas tehnika ziedota frontes vajadzībām. Uzsverot, ka šāda situācija apdraud visu Ukrainas kino industrijā līdz šim sasniegto, turklāt filmu nozares nepieciešamība vispārējā nacionālās kultūras ainā nav apšaubāma, valsts kinoprofesionāļi lūdz Eiropas palīdzību.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Lai glābtu Ukrainas kinoindustriju, Valsts filmu aģentūra izveidojusi speciālu ziedojumu kontu, kurā ieskaitītie līdzekļi tiks izlietoti konkrētām un institucionāli kontrolētām nepieciešamībām – valsts atbalstīto filmu pabeigšanai un iespēju robežās arī izplatīšanai, un jaunu projektu attīstīšanai, nodrošinot nepārtrauktību nozares profesionālajos procesos. Aģentūra garantē naudas aprites caurskatāmību un atskaites par finansu izlietojumu, solot atbalstītāju vārdus iekļaut arī filmu titros.

Ukrainas Valsts filmu aģentūra pateicas visiem Eiropas kolēģiem, kas jau līdz šim snieguši atbalstu Ukrainas kinematogrāfistiem. Kā atzīmēja Nacionālajā kino centrā, arī Latvijas kinoprofesionāļi un Nacionālais kino centrs dažādos veidos jau sadarbojas ar Ukrainas kolēģiem. NKC filmu ražošanas konkursā šogad atbalstīta ukraiņu režisores Marinas Nazarenko topošā dokumentālā filma "Sievietes bez vīriešiem", kas stāsta par Rīgā patvērumu radušajiem ukraiņu bēgļiem. NKC starptautisko kopražojumu konkursā finansēti divi dokumentālo filmu projekti, kas top Ukrainas kinematogrāfistu sadarbībā ar studiju "VFS Films" un producentu Uldi Cekuli, – režisores Jūlijas Hontarukas filma "Tērauda brālība" un režisora Andrija Lisecka filma "Svētlaimīgie".

Īpaši ukraiņu filmu seansi 2022. gadā tika organizēti gan 4. maija Latvijas filmu maratona programmā, gan nupat septembrī notikušajā Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā, kur no astoņām skatītājiem piedāvātās programmas filmām četras vēstīja par Ukrainu un tās cilvēkiem, kamēr foruma industrijas sadaļā trīs Ukrainas filmu projekti izmantoja iespēju uzrunāt potenciālos finansu partnerus, turklāt divi no tiem ieguva arī naudas balvas ražošanas procesu nodrošināšanai.

Arī Rīgas starptautiskais kinofestivāls Riga IFF, kas sāksies 13. oktobrī, šogad izsludinājis Ukrainas fokusu – īpašu programmu, kurā iekļautas četras Ukrainas filmas, divas no tām maijā tika izrādītas Kannu kinofestivālā (Maksima Nakonečnija "Tauriņa redze" un Dmitro Suholitkija-Sobčuka "Pamfirs"). Filmu seansus papildinās divas teorētiskas diskusijas ar kopīgo tēmu "Koloniālisms filmās un medijos".

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti