Studijas "Lokomotīve" producents Roberts Vinovskis stāstu par filmu restaurēšanu sāk no paša sākuma – vispirms izrādot telpas, kur notiek filmu mazgāšana un skenēšana.
Viss sākas ar mazgāšanu, tāpēc telpā redzams milzīgai veļas mašīnai līdzīgs aparāts, kuram blakus izvietotas kārbas ar 35 mm filmu ruļļiem, kas gaida savu kārtu uz mazgāšanu.
"Šis ir pirmais posms. Filma tiek ielādēta tvertnēs ar speciālu ķīmiju, caur kuru filma tiek nomazgāta un attīrīta no visiem uzslāņojumiem, kas ir fiziski uz filmas. Jo parasti ir darīšana ar 20, 30, 40 gadus vecām filmām kā, piemēram, „Mans draugs – nenopietns cilvēks”, kam šogad jau 40 gadu un kam jau no stāvēšanas vien ir ļoti daudz putekļu un netīrumu,” skaidro Roberts Vinovskis.
Blakus mazgāšanas iekārtai telpā atrodas vēl viens varens aparāts, kas atgādina milzīgu magnetofonu, izrādās - tas ir skeneris, kur filma nonāk, kad tā rūpīgi nomazgāta.
"Jā, šeit liek filmu rulli, un te ir tas celiņš, caur kuru attēls pārvēršas digitālā formātā un nonāk jau datorā. Viena filma apmēram astoņi terabaiti,” rāda Vinovskis.
Mazgāšana un skenēšana ir rikai pats restaurācijas procesa sākums, garākais posms ir digitālā apstrāde.
"Digitālā apstrāde ilgst mēnešiem parasti, jo tas notiek pa kadram, to dara vairāki cilvēki, tur ir virkne dažādu tehnoloģisku procesu. Šī filma ir bieži vien jāstabilizē, jo viņa „tā kā staigā pa ekrānu”, ir viņai jānoņem nost visi skrāpējumi, bieži vien kaut kādas iztrūkstošas detaļas, kas laika gaitā sabojātas, ir jāaizvieto ar kaut ko. Tas viss ir tāds roku darbs. Kaut arī tas tiek darīts ar datoru, tas ir roku darbs – kadru pa kadram,” stāsta Vinovskis.
Lai nodemonstrētu dažus no digitālās apstrādes posmiem, Roberts Vinovskis izrāda arī citas telpas - viena no tām ir krāsu korekcijas telpa, kurā speciālists strādā, lai izveidotu kvalitatīvas, bet arī pēc iespējas oriģinālajam materiālam tuvākas krāsas.
Līdzās krāsu korektoram citā telpā atkal strādā skaņas korektors un vēl citi speciālisti. Visus darbus pārrauga un arī pats pie attēla restaurācijas ļoti rūpīgi strādā Pēteris Sudakovs - viņam uz datora ekrāna redzami tieši tikko atjaunotās Streiča filmas „Svešās kaislības” kadri.
"Es nevaru izlaist ārā no rokām vienkārši. Es zinu, ka ir labi, bet visu laiku tā kā… varbūt vēl kaut ko var atrast,” saka Sudakovs.
Pēteris stāsta, ka lielu darbu un pūles viņam prasījis tieši filmas pēdējais kadrs, kurā redzams aktrises Zanes Jančevskas tuvplāns. Iespējams, kā viņš joko – to savulaik sabojājuši projekcionisti,
"Tas ir beidzamais filmas kadrs, un tāda sajūta, ka projekcionisti, kā saka, jau seansa beigās bija saguruši, savā laikā rādot filmu. Laikam tik vīžīgi vairs nebija apgājušies. Tas, ko mēs redzam oriģinālajā attēlā, ir daudz skrāpējumu, ieskaitot līnijas, kas ir pāri visam kadram, kas kā iecirsti robi ik pa laikam pazib. Restaurētajā versijā robi ir aizstāti ar filmu, bet līniju restaurētajā versijā vairs nav,” stāsta Sudakovs.
Studija „Lokomotīve” Latvijā šobrīd ir vienīgie, kuriem ir šāda tik jaudīga filmu restaurēšanas aparatūra, ko viņi iegādājušies aptuveni pirms gada. Pirms tam studijas cilvēki restaurācijas zinības apguvuši dažādos kursos ārpus Latvijas, jo šī ir ļoti specifiska nozare.
Viņu veikumu – Jāņa Streiča atjaunoto filmu „Svešās kaislības” varēs novērtēt šo ceturtdien, kad ar šīs filmas goda seansu atklās Nacionālo filmu festivālu „Lielais Kristaps”. „Lokomotīve” atjaunojusi arī filmu „Mans draugs - nenopietns cilvēks” un šobrīd strādā pie filmas „Cilvēka bērns” restaurācijas.
"“Svešās kaislības" ir filma, kuru pats Jānis Streičs uzskata par savu labāko filmu no mākslinieciskā viedokļa, un šim viņa viedoklim piekrīt arī kinokritiķi, saskatot tur režisora kinematogrāfisko paņēmienu un rokraksta kvintesenci. Jānovērtē arī lieliskie aktierdarbi, īpaši Vijas Artmanes tēlojums saimnieces Annas lomā, bet mūsdienu kontekstā svarīgi, ka restaurācijas procesā filma it kā “atgriežas Latvijā”, iegūstot latviešu valodā rakstītus titrus – savulaik filma tika uzņemta krievu valodā un tikai vēlāk dublēta latviski.
Savukārt padomju absurda komēdija “Mans draugs – nenopietns cilvēks” ir viena no tautā iemīļotākajām Streiča filmām un ievērojama arī no mākslinieciskā viedokļa – varētu teikt, šī ir pirmā filma, ar kuru Jānis Streičs piedzima kā kinorežisors (pēc piecām spēlfilmām, kuras bija uzņēmis “iesildoties”), apliecinādams sevi kā spilgtu ironijas meistaru un laikmeta raksturotāju ar rūpīgu uzmanību pret detaļām," pirms filmu izrādīšanas stāsta Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma
Filma “Mans draugs – nenopietns cilvēks” tiks izrādīta divos seansos, viens no kuriem (sestdien, 8. oktobrī plkst. 13.00 Splendid Palace Mazajā zālē) būs labadarības seanss, kas tapis sadarbībā ar Kultūras un izglītības biedrību “Kultivators”. Filmu papildinās īpašs audio apraksts, kas ļauj arī vājredzīgiem un neredzīgiem skatītājiem kopīgi pieredzēt kino notikumu. Projekts notiek ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu.
