Portālā filmas.lv apkopoti nesen mūžībā aizgājušā režisora Olafa Okonova darbi

Pateicoties nesen mūžībā aizgājušā režisora Olafa Okonova (1973-2020) ģimenes pūliņiem un arhīvu apzināšanai, Nacionālā kino centra portālā filmas.lv apkopoti gandrīz 20 režisora darbi, starp tiem gan Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” nominētas dokumentālās filmas, gan TV filmas un 90. gadu videodarbi, informēja Nacionālā kino centra pārstāvji.

Režisors Olafs Okonovs ar kino un video sāka nodarboties jau 20. gadsimta 90. gados, un viņa debijas video-darbs “IzBraukšana” (1992) ieguva “Grand Prix” Francijas-Baltijas videomākslas festivālā (1993). Olafa kinematogrāfiskā interese dažādos viņa dzīves posmos bijusi vērsta uz izciliem latviešu māksliniekiem; viņa dokumentālā īsfilma “Boriss saka” par gleznotāju Borisu Bērziņu (2000) saņēma Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā debija, bet poētiskā īsfilma “Darbnīca laukos” (2002), kurā iemūžināta mākslinieku Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes ikdiena, stāstot par latviešu glezniecību tās klasisko vērtību izpratnē un vidi, kas to baro, tika nominēta “Lielā Kristapa” balvai starp labākajām dokumentālajām īsfilmām un saņēma balvu Itālijas Bergamo starptautiskajā mākslai veltīto filmu festivālā (2004).

“IzBraukšana”

Desmit gadus vēlāk Jura Podnieka studijā veidotajā filmā “Teritorija. Vija Celmiņš” (2014) Olafs Okonovs atklāja pasaulslavenās latviešu mākslinieces tuvplānu ārkārtīgi poētiskā un dziļi personiskā izteiksmē, un filma tika nominēta Nacionālajai kino balvai kategorijā “Labākā dokumentālā filma (līdz 60 min)”. Vēl viena “Lielā Kristapa” nominācija Olafa Okonova filmogrāfijā ir “Labākā īsmetrāžas filma 2019”, kuru saņēma dokumentālā cikla “Latvijas kods” filma “Dāvids un Goliāts” (producents – Sandijs Semjonovs).

“Teritorija. Vija Celmiņš”

Olafs Okonovs veidojis dokumentālo filmu arī par Tatjanu Sutu un viņas stāstījumā arī par mākslas zinātnieces vecākiem, māksliniekiem Aleksandru Beļcovu un Romanu Sutu (filma “Sutas laiks”, 2000); pētījis mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa personību TV filmā “Sapnis par pili. Hercogs Imants” (2014), sekojis tēlnieka Aigara Bikšes neparastajai idejai Rīgas Lielajos kapos ierīkot “Zemesmātes biroju” (filma “1/10 Zemesmātes biroja”, 2007), bet ar mākslinieci Džemmu Skulmi režisors sadarbojies pat divreiz – 1998. gada dokumentālajā filmā “Māksla un vara” analizējis brīva gara dzīvi režīma laikos, bet 2015. gadā, kad gleznotājai apritēja 90 gadi, sadarbībā ar Latvijas Televīziju tapa filma “Dāma. Gleznotāja Džemma Skulme”, kurā māksliniece sniedz neskaitāmas intervijas dažādiem medijiem, atlasa un komentē bildes topošajai grāmatai, ciemojas dzimtas mājās Mālpilī, dauzās fotosesijā, tiekas ar jaunajiem māksliniekiem fonda Mākslai vajag telpu vasaras mājā… Un nebeidz prātot: kas gan viņai traucē enerģiski dzīvot?

"Dāma. Gleznotāja Džemma Skulme”

Līdzās dokumentālajām filmām, kas bija galvenā Olafa Okonova izpausme kinomākslā, pēdējos gados viņš paplašināja žanru loku ar rotaļīgo ģimenes spēlfilmu un TV seriālu “Vecā dārza noslēpums” (2018) – šī studijā “F.O.R.M.A.” producētā spēlfilma bez maksas pieejama līdz 24. janvārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt