Mūžībā aizgājis latviešu kinorežisors Olafs Okonovs

Mūžībā aizgājis kinorežisors Olafs Okonovs (13.04.1973 – 07.12.2020), medijiem pavēstīja režisora ģimenes pārstāve Inga Zālīte.

Pēdējo gadu Okonovs ar ģimeni mitinājās Austrālijā. Gadumijā Austrālijas mediji vēstīja, ka Olafs Okonovs pazudis un viņu meklējot šīs valsts policija. Tagad kļuvis zināms, ka šajā zemē arī aprāvies viņa mūža ceļš.

Olafs Okonovs jau no bērnības darbojies dažādās kultūras jomās – gan kino, gan videomākslā, gan arī mūzikā. Sākot jau no skolas laikiem Franču licejā, viņš kā kinopulciņa dalībnieks aizrāvās ar filmēšanu, darbojās skolas radio mezglā un organizēja diskotēkas, iepazīstinot līdzgaitniekus ar neierastāku mūziku – “Yello”, Braienu Īno, Žanu Mišelu Žāru, kā arī klasisko mūziku.

Olafs Okonovs producējis koklētājas Laimas Jansones albumu “Sidrabs” – ar šo mūziku Jansone kļuva par pirmo Latvijas pārstāvi Starptautiskajā mūzikas gadatirgū “Womex” (2011), savukārt ieraksts iekļuva “Womex” gada labāko skaņu celiņu izlasē.

Pēc skolas beigšanas Olafs Okonovs kļuva par radio personību kā raidījuma “Mikrofons” un informatīvo raidījumu vadītājs. 1990. gados Okonovs kuplināja Latvijas Televīzijas darbinieku rindas kā izklaidējošo raidījumu redaktors, producējot un vadot raidījumus “Mikrofons” un “Futūršoks”, kā arī veidojot mūzikas video tā laika populārākajiem estrādes māksliniekiem.

Okonova debijas video darbs “Apļi” (1992) ieguva “Grand Prix” balvu Francijas Baltijas festivālā (1993). Mākslinieka kameras redzošā acs dažādos viņa dzīves posmos bijusi vērsta uz izciliem latviešu māksliniekiem. Poētiskā dokumentālā filma “Darbnīca laukos” (2002), kurā iemūžināti Intas Celmiņas un Eduarda Grūbes mākslinieku ikdiena, ieguvusi gan “Lielais Kristaps” balvu (2002), gan balvu Itālijas Bergamo starptautiskajā mākslai veltīto filmu festivālā (2004). Vēlāk arī tapa filmas par Tatjanu Sutu, Borisu Bērziņu, Džemmu Skulmi. Savukārt filmā “Teritorija. Vija Celmiņš” (2014) Okonovs atklāja pasaulslavenās latviešu mākslinieces tuvplānu poētiskā un dziļi personiskā izteiksmē. Līdzās dokumentālajām filmām, kas bija galvenā Okonova izpausme kino, pēdējos gados viņš paplašināja žanru loku ar rotaļīgo ģimenes spēlfilmu un seriālu “Vecā dārza noslēpums” (2018).

Okonovs īstenoja dažādus raidījumu projektus gan producentu apvienībā “Hansa Media”, gan Jura Podnieka studijā. Viens no raidījuma “VissNotiek” kolēģiem, tuvs draugs, režisors Roberts Rubīns saka: “Olafs bija novators montāžas un režijas paņēmienu ziņā. Ilgu laiku viņš bija man piemērs,” velkot paralēles Okonova radošajai izpausmei ar Hārdija Lediņa darbību un ietekmi kultūras vidē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt