Filma jau ir saņēmusi vairākas godalgas, tajā skaitā Sudraba lāci labākās aktrises un pilnmetrāžas filmu kategorijās un FIPRESCI (Starptautiskā kritiķu federācija) apbalvojumu Berlīnes starptautiskajā filmu festivālā. FIPRESCI savā mājaslapā izvēli starptautiskā konkursa kategorijā apbalvojumu piešķirt tieši šai filmai pamato ar to, ka tā “attēlo slēptu un aizliegtu tēmu: sieviešu homoseksualitāte paragvajiešu sabiedrībā”.
Taču filmas sociālajā kontekstā tiek ļoti izcelta arī tēma par šķiru attiecībām. Filmas galvenajai varonei, jau pusmūža sievietei, Šelai (Ana Brun), kura jau ir pieradusi pie pārticības, dzīvojot kā daļa no sabiedrības elites, ir nepieciešams pārdot savu mantoto īpašumu, lai nomaksātu parādus, kuru dēļ viņas partnere Čikita (Margarita Irun) nonāk cietumā, jo banka uzskata, ka viņa ir nodarbojusies ar krāpniecību.
Šela nav pieradusi pie dzīves apstākļiem bez Čikitas, kad viņai pašai ir daudz vairāk jāsāk rūpēties par sevi, lai gan tikai daļēji – viņai sevis aprūpē palīdz arī jaunā, neizglītotā mājkalpotāja. Čikita ir daudz pašpārliecinātāka un robustāka par Šelu, kura savukārt vairāk atgādina mazu kautrīgu meiteni, tādēļ nav grūti iedomāties, kura vienmēr ir bijusi ģimenes galva šajās partnerattiecībās.
Čikita arī vienmēr ir vadījusi Šelas no tēva mantoto automašīnu, jo Šelai vairs nav vadītāja apliecības, taču pēc savas kaimiņienes Pitukas (Maria Martins) lūguma aizvest viņu uz iknedēļas kāršu spēli, Šelai atkal ir nepieciešams sēsties pie stūres, lai neradītu liekus jautājumus par to, kur atrodas Čikita. Un Šelai pašai to negaidot, viņa sāk izvadāt Pituku un viņas draudzenes un kļūst par viņu taksisti.
Šajā avantūrā Šela iepazīstas ar gados jaunāku sievieti Endžiju (Ana Ivanova), kura ar savu juteklīgumu un atbrīvotību ne vien savaldzina Šelu, bet arī paver viņai pavisam citādāku skatu uz pasauli, un Šela pamazām sāk apšaubīt to, vai viņa patiešām ir bijusi laimīga savā elitārisma patvērumā. Šela sākumā šīm sevī iepriekš neapzinātajām sajūtām pieiet ar zināmu kūtrumu un bijību, taču beigās tieksme pēc šīs neiepazītās pasaules sāk viņu neizturami pārņemt.
Seksualitātes tēmai režisors pieiet ar vaļsirdīgu pieklājību, visu laiku par to atgādinot, taču ļaujot filmas tēliem eksistēt arī ārpus tās. Seksualitāte šajā filmā tiek attēlota kā ikdienišķa un pašsaprotama galveno varoņu dzīves sastāvdaļa un netiek uzbāzīgi akcentēta. Tas būtiski atšķiras no lielas daļas citu kino darbu, kuros tiek reflektēts par šo tēmu, izceļot to kā galveno mērauklu, pēc kuras var veidot kādu apjausmu par tēlu iekšējo un arī ārējo pasauli.
Filmas seanss 24.oktobrī plkst. 19.00.
