Ik gadu viena no gaidītākajām programmām Riga IFF ir "In Kino Veritas" – retrospekcija, kas šajā gadā bija veltīta amerikāņu kino režisoram Džimam Džārmušam. Viņš pašmāju skatītāju vidū nenoliedzami ir iecienīts režisors, par ko liecināja momentā izpirktās biļetes. Noķēru biļeti uz Džārmuša 2003. gada filmu "Kafija un cigaretes", kuru veido 11 savā starpā nesaistītas īsfilmas. Saistviela ir kafija, cigaretes un atsauces uz Džārmuša iepriekšējo daiļradi gan izvēlētajos varoņos un dialogos, gan vizuāli – kā virsraksts uz kepona. Atceros, ka pirmo reizi šo filmu redzēju vidusskolas laikā, jo tajā laikā klausījos Igiju Popu. Filmas dialogi bija lieliska iespēja trenēties angļu valodas eksāmenam. Kad pasaulē ir tik daudz filmu, kas vēl jānoskatās, vairākkārt skatīties vienu filmu nav laika, un tomēr, dažreiz tas ir vajadzīgs. Tagad, pēc 20 gadiem, "Kafija un cigaretes" bija atkalsatikšanās, filmu skatoties ar pavisam citām acīm un gardi izsmejoties.
Kino filma var kļūt par atskaites punktu skatītāja izaugsmei.
Mana šī gada festivāla favorītfilma būs Dorotas Kobielas Velšmanes un Hjū Velšmana filma "Lauku ļaudis", kas bija daļa arī no Riga IFF konkursa programmas. Pirmkārt, filma ir īpaša ar to, ka tā radīta eļļas krāsas animācijas tehnikā, dodot sajūtu, it kā atrodies mākslas muzejā un skaties pastorālā ainavā, kas pēkšņi atdzīvojas. Krāsu triepieni atklāj cilvēku dziļās kaislības, dinamiski iegriežot notikumu virpuli jaunas sievietes dzīvē.
Temperamentīgā poļu filma dod iespēju gan dzīvot līdzi varoņiem, gan parāda, kā stereotipi, baumas un aizspriedumi var sabojāt cilvēka dzīvi kā 20. gadsimta sākumā, tā, analoģiski domājot, arī mūsdienās.
Filmas izskaņa ir optimistiska, un jācer, ka "Lauku ļaudis" uz brīdi būs daļa no, piemēram, "Kino Bize" programmas. Tā, piemēram, 2019. gadā, pateicoties Riga IFF, Latvijas publika atklāja poļu režisora Jana Komasa drāmu "Corpus Christi", kas ir viena no jaudīgākajām piecgadē redzētajām filmām.
Riga IFF balvu pasniegšanas ceremonija šajā gadā tika uzticēta jaunajiem aktieriem un režisoriem Gerdam Lapoškam un Matīsam Ozolam, un tās vadītājs bija aktieris Kaspars Dumburs. Par balvām sacentās 84 darbi septiņās kategorijās.
Kas attiecas uz kino ceremonijām, vienmēr simpātiska šķitusi pragmatiskā pieeja – kino profesionāļi novērtē laika cenu un oficiālo daļu garumā ilgi nevelk.
Ceremonijas pārsteigums tika atklāts jau sākumā – vakara vadītāju Kasparu Dumburu pieteica desmitgadīgs aktieris, kas dzimis vienā laikā ar Riga IFF. Dumburs, kurš pavisam drīz – novembrī – būs redzams uz lielajiem kino ekrāniem filmā "Elpot zem ūdens", konferansjē uzdevumu pildīja enerģiski un raiti.
Caur veikliem jokiem un replikām, it kā tās būtu rindiņas no labi zināmām popdziesmām, bija pienācis laiks arī muzikālam priekšnesumam "Kapelmeistars Group" izpildījumā. (Šo radošo apvienību Dumburs jeb Kasio Peiss izveidojis kopā ar saviem klasesbiedriem Krūmvēveru jeb Edgaru Poli un Dj Sisna jeb ansi.) Ceremonijā tika izpildīta dziesma "Lemon Peach", šoreiz bez Dj Sisna. Un šādi, dauzoties un sakot arī lielu paldies, ar maziem mulsuma momentiem, nepilnā stundā (48 minūtēs) balvas bija sadalītas. Riga IFF galveno balvu saņēma Tias Kouvo filma "Ģimenes laiks", bet atzinību ieguva Annas Hints filma "Melnās pirts māsība".
Kopsavilkumā šajās desmit dienās noskatījos 10 pilnmetrāžas un 10 īsfilmas, bet ne jau skaitlis ir svarīgākais.
Kino ir stāsts par vērošanas mākslu, un šo prasmi der asināt arī ikdienas dzīvē. Savukārt festivāls kā notikums dod iemeslu rezervēt laiku intensīvākai kino piedzīvošanai, kam citkārt ikdienā laiku neatrodam. Riga IFF nākamajā desmitgadē novēlu, lai festivāla vārds izskan vēl starptautiskāk, iekustinot notikumus arī līdzās esošajās radošajās nozarēs!
