Aizkadra stāsts palīdz uzzināt vairāk par to, kas tad bija Imants Lešinskis, kā norisinājās viņa pārbēgšana uz ASV, kāda kampaņa medijos sākās pēc pārbēgšanas, ar ko nodarbojās dubultaģents 1980. gados un kāpēc, iespējams, tika nogalināts.
Aizkadra stāstā filmas "Spiegs, kurš mans tēvs" veidotāji piedāvā Ata Lejiņa un Ojāra Kalniņa stāstus par Lešinski. Tāpat atmiņām dalās Astrīda Lūce, Lešinska kolēģe LPSR Kultūras sakaru komitejā, Lešinska draugs Jānis Liepiņš, Lešinska audžumeita Alda Kļaviņa, PSRS diplomāts Vašingtonā 1978. gadā Eižens Počs, bijušais LPSR VDK Pretizlūkošanas daļas priekšnieks Roberts Anspoks un bijušais ELJA priekšsēdētājs Ģirts Zēgners.
1978. gadā Ieva Lešinska, vēl studente būdama, viesojas ASV pie tēva Imanta Lešinska, kurš tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misijā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Studentes tēvs jau bija nolēmis pārbēgt ASV pusē un šo piedāvājumu izteica arī savai meitai. Ģimene piekritusi, un visiem tās locekļiem tika piešķirtas jaunas personu identitātes, lai sāktu “jaunu” dzīvi. Tomēr jau 1980. gadu vidū – pēc tam, kad Imants Lešinskis bija publiski nācis klajā ar faktiem, kas izgaismoja VDK darbību Latvijā, viņš gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos.
Filma "Spiegs, kurš mans tēvs" ir balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu pierakstos – tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un tiem Aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai to pat neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izlūkošanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti. Tāpat filmā izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls.
Jau vēstīts, ka filma “Spiegs, kurš mans tēvs” (filmas starptautiskais nosaukums ir “My Father the Spy”) pasaules pirmizrādi piedzīvoja 8. jūnijā Šefīldas dokumentālo filmu festivālā Lielbritānijā, kas ir viens no nozīmīgākajiem dokumentālo filmu festivāliem pasaulē.
Filmas "Spiegs, kurš mans tēvs" režiju un scenāriju veidojuši Jāks Kilmī un Gints Grūbe, operators ir Aigars Sērmukšs, filmas montāžas režisors ir Armands Začs, komponisti ir Janeks Murds (Janek Murd) un Jans Trojans (Jan Trojans), skaņu režisors – Lukas Ujčiks (Lukas Ujcik). Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Vācijas filmu kompāniju “Kick Films”, Čehijas kompāniju "8 Head Productions" un Igaunijas kompāniju “Pimik”.
