Kultūras ziņas

Latvijas institūtu vadīs Vita Timermane-Moora

Kultūras ziņas

Romāns "Devītais" aizsāk ciklu "Laika stāsti"

Liepājā aizvadīti Kurzemes Dziesmu svētki

Liepājā aizvadīti Kurzemes Dziesmu svētki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepāju pieskandināja Kurzemes Dziesmu svētki ar nosaukumu “Es esmu dzīvība”, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku. Ar šo pasākumu noslēdzās Latvijas simtgades pasākumu kopums “Kuģa “Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100”. Dziesmu svētkos izskanējušās melodijas veidoja vienotu stāstījumu par dažādiem laika posmiem mūsu valsts vēsturē.

Kurzemes Dziesmu svētkos pulcējās 75 kori, 15 deju kolektīvi un seši pūtēju orķestri no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Svētku mērķis – ar mūzikas un dejas palīdzību pavēstīt par tautas gara spēku un mīlestību, kas ļāvusi Latvijai būt dzīvai, tādēļ arī koncertam izvēlēts nosaukums “Es esmu dzīvība”. Koncerts tika sadalīts četrās daļās – "Dievzemīte", "Latvija", "Lūgšana", "Mīlestība" –, kas secīgi stāstīja par laiku no pirmo cilvēku ierašanās mūsu zemē līdz pat Latvijas valsts neatkarības atgūšanai.

“Katrā ūdens lāsītē ir dzīvība, katrā cilvēkā ir dzīvība, un katrs cilvēks veido tautu un dzīvību. Viss sākas no sīkumiem, un mēs katrs esam dzīvība. Šie vārdi ir no Jēkaba Jančevska skaņdarba “Latvieša lūgšana”,” citē Kurzemes Dziesmu svētku mākslinieciskā vadītāja Ilze Valce.

 “Caur Dziesmu svētku tradīciju mums ir saglabājusies iespēja par lietām domāt abstraktā formā un arī viņas vēl uztvert. Mēs vēl varam uztvert tautasdziesmu “Dod, Dieviņi, kalnā kāpti, ne no kalna lejiņā”. Mēs saprotam, ka tas domāts par to, ka kāds Dievs staigā pa kalnu. Koncertā ir arī šīs asociatīvās intermēdijas, kas savieno tādas daļas kā Latvija, Mīlestība, Dievzemīte,” skaidro Kurzemes Dziesmu svētku režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Svētku mākslinieciskā koncepcija un programma veidota, akcentējot Kurzemes kultūrvēsturiskā novada pamatvērtības. Tajā iekļauti, piemēram, Ernesta Vīgnera, Emiļa Melngaiļa, Alfrēda Kalniņa, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Raimonda Tigula skaņdarbi. Tāpat koncertā par virsdiriģentiem un Goda virsdiriģentiem izvēlētas personas, kuras saistītas ar Kurzemi.

“Es jūtos ļoti gaiši, skaisti, iepriecinoši. Par to man vislielākais prieks, ka Kurzeme dzied, skan un vibrē,” atzīst Goda virsdiriģents Edgars Račevskis.

“Ļoti patīk šī koncerta uzbūve, ka tur iziet cauri gan skumjajam, gan gaišajam, gan priecīgajam,” uzsver kora “Aija” diriģente Gunta Vite.

Kā akcentē organizatori –  šādi koncerti palīdz dziedātājiem gatavoties Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un neļauj atslābt šo četru gadu laikā starp tiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti