E-svētki nav tādi svētki, ko bērni būtu pelnījuši, uzskata premjers. Viņš pieļāva, ka tas, kas valdībai būtu jāizdara – jālemj, ka šogad pandēmijas dēļ svētki nevar notikt, bet varbūt nākamgad tie varētu notikt klātienē, “citādi nāksies visiem gaidīt vairākus gadus, un nav taisnīgi pret mūsu bērniem”.
“Man ir aizdomas, ka te ir jautājums par naudu,” atzina premjers, norādot, ka tādā gadījumā būtu pareizi maksāt pilnas algas diriģentiem, svētku rīkotājiem, par to, ka viņi centušies uzturēt šo svētku garu.
“Maksāsim šo naudu, bet neatņemsim bērniem svētkus,” sacīja premjers.
Viņš atzina, ka izprot – bērni pārdzīvo, ka nevar piedalīties klātienē svētkos, “tie e-svētki nav svētki, to jebkurš saprot”.
Savukārt svētku izpilddirektore Agra Bērziņa Latvijas Radio pastāstīja, ka par to, kādi varētu izskatīties svētki, svētku padome lems sēdē 19. maijā. Bērziņas ieskatā svētku dalībnieki ir pelnījuši – kaut arī attālināti – satikties un e-formātā kopā radīt 2021. gada “citādos” dziesmu un deju svētkus.
KONTEKSTS:
Izstrādāts skolēnu dziesmu un deju svētku norises scenārijs, kurā kā pamatprincips piedāvāts e-dziesmusvētku koncepts. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Svētku rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu.
19. maijā svētku risinājumu prezentēs Dziesmu un deju svētku padomei, maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.
Tikmēr vairākas pašvaldības jau paziņojušas, ka saistībā ar nedrošo epidemioloģisko situāciju svētkos nepiedalīsies.
Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.
