4. studija

4. studija

4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

Kā savu lomu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izjūt tā vadītāji?

Būt virpulim pa vidu. Kā Dziesmu svētku noslēguma koncertu izjūt tā vadītāji?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Drīzumā sāksies visas Latvijas dziedātāju un dejotāju kopienas gaidītākie svētki. Taču ir Dziesmu un Deju svētku dalībnieki, kuri ne dzied, ne dejo, ne diriģē, bet uzrunā skatītājus, glābj neveiklas situācijas un elpo vienā ritmā ar visiem koncerta dalībnieku tūkstošiem. Milzu atbildība, liels gods, it kā galvenā, bet reizē – ne galvenā loma, un neaprakstāms emocionāls pārdzīvojums. Tā par savu darbu saka skatuves mākslinieki, kuriem uzticēta Dziesmu svētku noslēguma koncerta vadīšana.

Aktierus Lilitu Ozoliņu un Ģirtu Jakovļevu vadīt pirmo atjaunotās Latvijas Dziesmu svētku noslēguma koncertu 1990. gadā uzaicināja režisors Pēteris Pētersons. Lai arī pēc 13 gadiem, 2003. gadā, Ģirts Jakovļevs vēlreiz bijis Dziesmu svētku koncerta vadītāja lomā, 90. gada sajūtas nav iespējams pārspēt.

"Mums jāpiesaka dziesmas, jāpiesaka diriģenti; būtībā jau nekas ārkārtējs tas nav, bet tas tiešām bija – ārkārtējs," atzina Jakovļevs.

"Tas ir – nepārspīlējot – nevis pats augstākais, bet viens no visaugstākajiem mana darba notikumiem."

Kopības sajūtu un vārdos neaprakstāmo milzu enerģiju, ar ko piepildīta visa Mežaparka estrāde, Jakovļevs vēl šodien izjūt un atceras: "Es biju ar puķēm apkrāmēts tik ārprātīgi, ka es braucu pie Brīvības pieminekļa un es visu to puķu daudzumu pie Brīvības pieminekļa noliku."

1990. gada Dziesmu svētki
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēja savu 100. dzimšanas dienu, Dziesmu svētku noslēguma koncertu "Zvaigžņu ceļā" vadīja aktieri Inga Misāne-Grasberga un Gundars Grasbergs.

Režisora Uģa Brikmaņa koncerta ideja – iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās.

"Bija vajadzīga ģimene, profesionāļu ģimene – kas ir gan ģimene, gan profesionāļi," atminējās Grasbergs. "Tāpēc viņam varbūt ienāca prātā, ka to tekstu vislabāk Inga var pateikt, jo ir pieredze par to, ka dzimst nākamā paaudze. Zina, ko runā, zina, kā to pateikt."

Aktieru pāris atceras, ka tikai pēc koncertiem pa īstam aptvēruši, ko ir paveikuši un cik grandiozā notikumā līdzdarbojušies. Nākamajā dienā ģimene devusies atpūsties uz akvaparku un kāda sieviete viņus atpazinusi un pateikusies.

"Tad man šķita, ka šie svētki ir saistīti ar katru peldētāju akvaparkā, jo katrs dzied kādā korī. Bija visi – vai skatījās pa televizoru, vai bija klātienē, visa Latvija. Nu tā pāratbildība," pauda Grasbergs. "Tā, protams, visa ir improvizācija. Nekad nevar zināt, kā plaudēs, cik ilgi plaudēs un vai ir atnācis skatīties tas dzejnieks, kas to dzejoli sarakstījis, vai komponists ir šeit klāt. Kā viņus atteikt, kā viņus pacelt. Vadītāja uzdevums ir piepacelt, lai mirdz tie, kas to darbu ir izdarījuši."

Seko līdzi Dziesmu un deju svētkiem!

Sabiedriskie mediji no 30. jūnija līdz 9. jūlijam pārraidīs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises.

Viss saturs par Dziesmu un deju svētkiem saplūdīs sabiedrisko mediju portālā LSM, kur rādīs Dziesmu un deju svētku norišu tiešraides. Portālā pieejams svētku pārraižu kalendārs un plašs oriģinālsaturs.

Šogad svētku noslēguma koncerta "Kopā augšup" režisors Reinis Suhanovs ar video palīdzību dos iespēju koncertu vadīt arī pašiem virsdiriģentiem.

"Kas labāk kā pats diriģents pazīst un zina kori! Tas arī ir cilvēks, ko koris un skatītāji grib dzirdēt," norādīja Suhanovs.

Ja virsdiriģenti uz saviem pleciem iznesīs koncerta emocionālo līniju, tad drošā koncerta norisē režisora galvenais balsts, proti, vadītājs, būs aktieris Raimonds Celms.

"Pašā notikuma brīdī caur viņu var izdarīt kādas lietas. Ja notiek situācija, kad ir jāpastiepj kāda pauze, es viņam uzreiz varu lūgt – norunā, lūdzu, šo dzeju vai padod šādu informāciju," skaidroja režisors.

"Viens vakars reizi piecos gados. Šķiet, šis sapnis par Latviju – ka mēs visi esam uz mirkli vienā domā, vienā elpā," sacīja Celms. "To piedzīvot un tur būt šim virpulim vidū, man tas ir liels pagodinājums, un es jau jūtu tādu aizkustinājumu sevī."

Arī tālajā 1990. gadā koncerta vadītājam Ģirtam Jakovļevam savā ziņā bija jāglābj situācija, kas vēlāk izvērtās par vienu no iespaidīgākajiem mirkļiem svētku laikā. Koncerta beigās izskanēja "Dievs, svētī Latviju", un iestājās minūti ilgs klusums. Kā pēc tam kādā intervijā stāstīja Jakovļevs – tajā brīdī ar režisoru aptvēruši, ka nav vienojušies, kā oficiāli koncertu noslēgt.

"Tas nebija sarunāts. Tas bija klusums. Tur varbūt vajadzēja kādu dzeju vai dziļus vārdus, vai ko. Vienkārši elementāri pateicu, ka Dziesmu svētki ir beigušies. Tur lielu gudrību nevajag," smējās Jakovļevs.

Visticamāk, arī šis gads atnesīs daudz gan gaidītu, gan negaidītu, saviļņojuma pilnu un neizdzēšamā atmiņā paliekošu brīžu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti