Vides sargi: Izmestas sejas maskas vairo plastmasas piesārņojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu dēļ pasaulē ir ievērojami samazinājusies auto un aviosatiksmes intensitāte, nozīmīgu kritumu ir pieredzējusi arī rūpniecība. Tā rezultātā daudzviet ir manāmi uzlabojusies gaisa kvalitāte. Vienlaikus vides aizstāvji ceļ trauksmi par plastmasas piesārņojuma pieaugumu, kas ir saistīts ar biežāku vienreiz lietojamo sejas aizsargmasku un gumijas cimdu izmantošanu, lai izsargātos no inficēšanās ar Covid-19.

ĪSUMĀ:

  • Vides sargi satraucas par izlietoto sejas aizsargmasku radīto piesārņojumu.
  • Francijā palielinās sodu par masku nomešanu zemē.
  • Izlietotu sejas masku piesārņojums ir problēma arī Honkongā.

Izmestas sejas maskas vairo plastmasas piesārņojumu
00:00 / 03:35
Lejuplādēt

Francijas galvaspilsētā Parīzē šajā pavasarī debesis ir skaidrākas, bet gaiss ir svaigāks. Tas tāpēc, ka miljoniem parīziešu vairāk nekā divus mēnešus pavadīja mājās, lai palīdzētu apturēt Covid-19 izplatību. Viņi retāk izmantoja savas automašīnas un motorollerus, līdz ar to palīdzot nozīmīgi samazināt gaisa piesārņojumu.

Tajās retajās reizēs, kad lielpilsētas iemītnieki pameta mājokļus, daudzi no viņiem uzvilka vienreiz lietojamās sejas aizsargmaskas, lai samazinātu risku saslimt un aplipināt citus. Arī pēc ierobežojumu pakāpeniskas mīkstināšanas daļa parīziešu sabiedriskās vietās izmanto sejas maskas.

Diemžēl neapzinīgāki cilvēki izlietotās sejas maskas neiemet atkritumu urnās, bet nomet uz zemes. Tās ne vien apdraud cilvēkus, kuri šīs maskas paceļ, bet arī piesārņo apkārtējo vidi. Daudzi domā, ka vienreizlietojamās sejas aizsargmaskas ir ražotas no papīra, bet patiesībā tās sastāv no polipropilēna, kas dabā nesadalās.

Vides aizsardzības organizācijas “Plastic Attack France” prezidente Fanija Vismara brīdina, ka vienreizlietojamo sejas aizsargmasku piesārņojums var kļūt par nopietnu problēmu.

“Mums nav vajadzīgi papildu atkritumi. Jau tagad ir sarežģīti tikt galā ar izsmēķiem, kas ir sērga. Tie ir pilnīgi visur.

Mēs esam sākuši atcelt ierobežojumus, tāpēc šis ir īstais laiks rīkoties, lai sejas masku piesārņojums nekļūtu par pastāvīgu postažu,”

Vismara sacīja televīzijas kanālam “France 24”.

Francijas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka dubultos soda naudu par vienreizlietojamo sejas aizsargmasku nomešanu. Līdz šim par to draudēja 68 eiro liels naudassods, bet turpmāk šāda rīcība vainīgajam var izmaksāt 135 eiro.

Francijas vides ministre Bruna Puarsona sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja, ka soda naudu nepieciešams palielināt, lai cīnītos pret “neaudzinātību un piesārņojumu”. Politiķe piebilda, ka ar Covid-19 krīzi saistītais plastmasas piesārņojums atgādina – ja vēlamies tīrus okeānus, tad mums ir jāparūpējas par tīrām ietvēm.

Franču vides aktīvisti nesen publicēja video, kurā redzams, ka Vidusjūras dzelme ir nosēta ne vien ar tukšām alus bundžām, bet arī ar izlietotām medicīniskajām sejas maskām un gumijas cimdiem. Video autori brīdina, ka drīz Vidusjūrā sejas masku būs vairāk par medūzām.

Izlietotu sejas masku piesārņojums ir problēma arī Honkongā. Vides aizsardzības organizācijas “OceansAsia” līdzdibinātājs Gērijs Stokss apgalvo, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma katrā Honkongas pludmalē ik nedēļu var atrast desmitiem izskalotu vienreizējās lietošanas sejas aizsargmasku un gumijas cimdu.

“Jūru piesārņojošie atkritumi ir drauds ne vien mums pašiem, bet arī dzīvniekiem. Mēs visā pasaulēs esam redzējuši krastā izskalotus vaļus, kuriem vēderā ir plastikāta maisiņi, pudeles un citas lietas.

Sejas aizsargmaskas ir vēl viens papildinājums jūru piesārņojošo atkritumu klāstā. Tās nav ne labākas, ne sliktākas par jebkuriem citiem atkritumiem,” Stokss sacīja ziņu aģentūrai “Reuters”.

“OceansAsia” norāda, ka Honkongas valdība piešķīra sešus miljonus vairākkārt lietojamo sejas aizsargmasku, kuras var mazgāt līdz 60 reizēm, tomēr joprojām daudzi izvēlas lietot vienreizējās maskas.

ANO lēš, ka ik gadu okeānos nonāk aptuveni 13 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, kas nodara neatgriezenisku kaitējumu tur mītošajām dzīvajām būtnēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti