Vides eksperti par Eiropas Zaļo kursu: Vairāk izmaksu ikdienā, bet lielākas cerības planētai

Eiropas Zaļā kursa ieviešana iedzīvotājiem ikdienā nozīmēs papildu izmaksas, taču, ja neko nedarīsim klimata pārmaiņu jautājumā, ilgtermiņā maksāsim daudz vairāk, atzina Pasaules Dabas fonda Latvijā projektu vadītāja Laura Treimane. Savukārt planētai Zaļais kurss sniedz cerību, ka mūsu saimniekošana ilgtermiņā varētu kļūt mazāk postoša,  uzsvēra Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.

ĪSUMĀ:

  • Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezina, kas ir “Eiropas Zaļais kurss”, secinājis Latvijas Dabas fonds.
  • Zaļais kurss paredz pārveidot Eiropas ekonomiku un sabiedrību visās jomās – sākot no tā, kā ēdam, pārvietojamies un apsildām mājokli, līdz tam, kā apsaimniekojam īpašumu, investējam un maksājam nodokļus.
  • Nākotnē nāksies arī pārskatīt to, vai mēs maksājam patieso un pilno cenu par produktiem un pakalpojumiem, ko saņemam.
  • Ikdienas darbībās tas nozīmēs domāt par to, kāda ir CO2 pēda pārtikai, ko patērējam, mājoklim, pārvietošanās un iepirkšanās paradumiem un pat tam, ko darām brīvajā laikā.
  • Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis: Zaļais kurss ļauj cerēt, ka veids, kādā mēs saimniekojam, ilgtermiņā varētu kļūt mazāk postošs mūsu planētai.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezina, kas ir Eiropas Zaļais kurss – ar šādu secinājumu klajā nācis Latvijas Dabas fonds. Pagājušā  gada nogalē veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka terminu “Eiropas Zaļais kurss” ir dzirdējuši 37% Latvijas iedzīvotāji, bet tikai 18% zina, kas tas ir. Tāpat iedzīvotājiem esot visai aptuvens priekšstats par to, kas ir Zaļā kursa būtība, un 38% norāda, ka tās ir jaunas prasības uzņēmējiem un valdībām, lai varētu izpildīt klimata un vides prasības.

No ēšanas līdz nodokļiem

Eiropas Komisija jau 2019. gadā paziņoja par Zaļā kursa stratēģijas izstrādi, ar ko iecerēts līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienības (ES) klimatneitralitāti jeb stāvokli, kurā visas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek pilnībā kompensētas ar oglekļa piesaisti. Eiropas Zaļajā kursā ir izklāstītas likumdošanas iniciatīvas, kas palīdzēs līdz 2050. gadam Eiropai kļūt klimatneitrālai sociāli taisnīgā, rentablā un konkurētspējīgā veidā. Kā skaidroja Pasaules Dabas fonda Latvijā projektu vadītāja Laura Treimane, tieši tāpēc šī stratēģija paredz pārveidot Eiropas ekonomiku un sabiedrību visās jomās – sākot no tā, kā ēdam, pārvietojamies un apsildām mājokli, līdz tam, kā apsaimniekojam īpašumu, investējam un maksājam nodokļus.

“Eiropas Zaļā kursa tiesību akti un plānošanas dokumenti paredz jauninājumus, kas attiecas uz aprites ekonomikas “iedzīvināšanu”, proti, Eiropas Komisija 2020. gadā nāca klajā ar iniciatīvu, kas uzliek prasību ražotājiem palielināt elektroierīču kalpošanas laiku, uzlabojot ierīču energoefektivitāti un ilgizturību, remontējamību un pārstrādi. Šādu un citu veidu izmaiņas attiecas ne tikai uz atkritumu apsaimniekošanu un rūpniecību, bet uz ikkatru sektoru – transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, būvniecību, mazumtirdzniecību un finanšu sektoru,” norādīja Treimane.

Vai maksājam patieso cenu?

Nākotnē nāksies arī pārskatīt to, vai mēs maksājam patieso un pilno cenu par produktiem un pakalpojumiem, ko saņemam. “Pilnā cena nozīmē to, ka tajā ir ietvertas arī netiešās sociālās izmaksas jeb ražošanas un patēriņa procesā radītais piesārņojums, ietekmes uz mūsu veselību un labbūtību.

Minerālmēslu nodoklis, pesticīdu nodoklis, ārpus ES saražoto oglekļietilpīgu preču importa cenas korekcija, oglekļa kvotas cena ir tikai daži no piemēriem. 

Jā, tās būs papildu izmaksas, taču, ja neko nedarīsim, klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības samazināšanās izmaksas gan finansiālā, gan sociālā izteiksmē krietni pārsniegs tās izmaksas, kuras mums jāmaksā tagad. Klimata pārmaiņu un resursu ierobežotības rezultātā pieaugs tādu preču kā kafijas, kviešu, pākšaugu, degvielas un dabasgāzes cenas, tādēļ Eiropas Zaļais kurss paredz atbalsta mehānismus neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, lai transformācijas procesā nevienu neatstātu novārtā,” skaidro Treimane.

Apzināties savu pēdu

Par to, ka pāriešana uz sabiedrību un ekonomiku ar zemu emisiju līmeni nozīmēs katram iedzīvotājam apzināties sava dzīvesveida emisiju pēdu, arvien skaļāk runā arī finanšu nozares pārstāvji. “Swedbank” Ilgtspējas attīstības vadītāja Adriāna Kauliņa skaidroja, ka ikdienas darbībās tas nozīmēs domāt par to, kāda ir CO2 pēda pārtikai, ko patērējam, mājoklim, pārvietošanās un iepirkšanās paradumiem un pat tam, ko darām brīvajā laikā.

“Faktiski tas nozīmēs domāt, ko un cik daudz es pērku, cik lielu resursu patēriņu prasa nopirktā lietošana un kā man jāmaina paradumi. Piemēram, augstākās energoefektivitātes klases mājoklis vai veļasmašīna būs dārgāks pirkums, bet atmaksāsies lietošanas laikā ar mazāk patērētu enerģiju un mazākiem rēķiniem. Bet efekta sasniegšanai nozīme arī būs paradumiem – cik bieži un cik piepildītu veļasmašīnu darbināšu un vai apkurinu mājokli arī prombūtnes laikā. Zaļais kurss nenozīmēs vienkārši viena tipa automašīnu nomaiņu pret citu tipu, bet drīzāk paradumu maiņu,” norādīja Kauliņa, uzsverot, ka valsts politikas uzdevums ir zaļās izvēles padarīt par iedzīvotājiem ērtākajām, biežākajām un lētākajām.

“Valsts stimulē mainīties uzņēmumus, uzņēmumi rada katrs savā jomā risinājumus, atbalstot sabiedrības ilgtspējīgās izvēles. Banku gadījumā tas ir izdevīgāks finansējums zaļākām automašīnām, energoefektīvākiem mājokļiem, ienesīgāki pensiju uzkrājumi, ja pensiju nauda tiek ieguldīta ilgtspējīgā biznesā,” skaidroja Kauliņa.

Ko Zaļais kurss nozīmēs dabai

Vaicāts, ko Zaļais kurss nozīmēs dabai, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis to sauc par nozīmīgāko pārmaiņu procesu, kāds noticis Eiropas Savienībā kopš tās paplašināšanas.

“Tas iezīmē fundamentālu transformāciju. Lai arī šobrīd vairāk tiek uzsvērti Zaļā kursa ekonomiskie aspekti, Zaļais kurss ļauj cerēt, ka veids, kādā mēs saimniekojam, ilgtermiņā varētu kļūt mazāk postošs mūsu planētai. Taču, lai Zaļā kursa mērķi nepaliktu tikai par ilūziju, ir jāsāk rīkoties. Latvijai tas nozīmēs aizsargājamo teritoriju platību pieaugumu, turpināsies bioloģiski sertificēto lauksaimniecības platību pieaugums. Zaļā kursa mērķis ir 25% bioloģiskās lauksaimniecības zemes 2030. gadā,” norāda Briedis.

Daļa no Zaļā kursa mērķiem ir tieši saistīti ar lauksaimniecību, taču Briedis norāda, ka daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie plāni, kas regulēs Eiropas Savienības subsīdiju izmantošanu lauksaimniecībā, neliecina par pietiekamām izmaiņām Zaļā kursa virzienā.

“Ir jāsaprot, ka, nemainot savu uzvedību un saimniekošanu, cilvēce pati apdraud savu eksistenci nākotnē. Mēs ceram, ka uzņēmēji, lauksaimnieki, sabiedrība kopumā nonāks pie apziņas, ka Zaļais kurss ir neizbēgamība un mūsu visu kopīga nepieciešamība, nevis vienkārši kāds kārtējais apgrūtinājums “no Briseles”,” uzsver Briedis. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt