"Viņiem Covid-19 laiks un darīt nav ko, un izdomājuši, ka gribot suni. Es saku, bet tas tāds nopietns piegājiens, beigsies Covid-19 laiks un ko jūs tālāk? Viņi saka, ka nē, nē, nē, mēs tā nopietni. Es saku, nu labi, ja nopietni, tad atnāciet šodien, rīt, parīt, aizparīt, lai suns pie jums pierod, un tad jau runāsim par adopciju.
Tad viņi atnāca vienu dienu, tad viņi otru dienu nebija, tad viņi atnāca trešo dienu un pēc tam pazuda, un viss," stāstīja Rutkovska.
Daudz vairāk šeit ir kaķu, turklāt šogad patversmēs nonākuši ļoti daudz kaķēnu. Slokas patversme, cik spēj, cenšas sterilizēt kaķu kolonijas, kas dzīvo pie daudzdzīvokļu mājām, ar norunu, ka cilvēki turpinās viņus barot.
"Šis ir jānoķer, bet šis nē, nevajag ķert, tur viss ir kārtībā, un pēc tam ar laiku atklājas, ka tā ir bijusi viņas kaķene, kura arī ir tos bērnus n-tos sataisījusi. Un viņa baidās, ka to kaķeni neatvedīs atpakaļ vai kā. Nu nezinu, mēs taču tomēr esam cilvēki, varam sarunāt, ja cilvēkam nav nauda, nu sterilizēsim, bet nevis tā, ka tā ir mana kaķene un nevajag sterilizēt, bet tā kaķene katru gadu taisa bērnus," klāstīja Rutkovska.
To, ka šogad ir īpaši daudz kaķu, atzina arī "Ulubeles" vadītāja Ilze Džonsone. Viņa atgādina, ka kaķus, kuri nav sterilizēti, nedrīkst laist ārā no mājas. Diemžēl visiem klaiņojošajiem kaķiem patversmē vieta nepietiek, tāpēc svarīgi, lai arī līdzcilvēki būtu gatavi kaķēniem dot vismaz pagaidu mājas.
Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede stāsta, ka kopš pandēmijas sākuma klaiņojošo un bezsaimnieku suņu skaits pieaudzis pat četrkārtīgi.
Pozitīvi ir tas, ka cilvēki meklē savus pazudušos mājdzīvniekus un ir gatavi uzņemties atbildību.
"Vai nu cilvēki ir palikuši mazāk modri, vai nu viņi ir palikuši vairāk koncentrēti uz sevi, savām rūpēm un tāpēc mājdzīvnieki paliek kaut kur novārtā, jo, kā zināms, daudzi zaudējuši darbu, ienākumu līmenis krities, varbūt ir veselības problēmas, tātad cilvēki ir palikuši daudz haotiskāki, trauksmaināki, bet viņi tomēr uzņemas atbildību par saviem mājdzīvniekiem," teica Priede.
Šobrīd „Mežavairogos” ir apmēram 75 suņi. Atvaļinājumu laiks – jūlijs, augusts – ir adopciju ziņā klusais periods, bet maijā un jūnija sākumā gan cilvēku aktivitāte bijusi milzīga.
"Jāsaka tā, ka suņi nāca iekšā arī ļoti daudz, kucēnu ārkārtīgi daudz, un visi atrada savas mājas.
Jāsaka tā, ka pārsvarā tie ir jauni cilvēki, kuri strādāja no mājām, un viņi saprata, ka var vairāk laika veltīt savam mīlulim.
Nu tā atbildīgi izvērtēts tas lēmums, tas nav tā, ka man darīt nav, ko es paņemšu suni," sacīja "Mežavairogu" vadītāja
Privātpersonu ziedojumu apmērs ir sarucis ļoti būtiski. Cilvēki brauc staigāties ar suņiem, bet neko neved. Danuta Priede gan piebilst, ka nevienam nepārmet, jo laiks, kas veltīts pastaigai ar suni, ir pats svarīgākais ziedojums.
"Mums ir sadarbības partneri visādas juridiskas personas, kur mums ir kaut kāda sadarbība, tur barības izpratnē, tur arī daudz kas mainās. Arī juridiskajām personām ir sarukuši ienākumi, viņi maina cenu politiku, darbības stratēģijas. Jāsaka tā, ka pasaulē viss mainās šobrīd, un šajā rudenī nekas vairs nebūs tā, kā bija pagājušajā," sprieda Priede.
Dzīvnieku draugi aicina iedzīvotājus karstajā vasaras laikā nebūt vienaldzīgiem un pacienāt ielās sastaptos kaķus vai suņus ar ūdeni.
