Allaž ap šo laiku sākam jau zīlēt, vai gaidāmie Ziemassvētki būs balti. Ar katru desmitgadi sniegotus ziemas saulgriežus iespēja būs piedzīvot arvien retāk. Visas klimata pārmaiņas būs kā laimes ratā – tik ļoti kārotais un ierastais uzgriezīsies arvien retāk. Strauji klimats mainās pēdējos divdesmit gados, bet pārmaiņu aizsākumi datējami ar pagājušā gadsimta vidu.
“Klimata pārmaiņas ir ierosinājis cilvēks. Tās var ierosināt arī dažādi citi procesi, bet esošās ir ierosinājis cilvēks, sākot dedzināt fosilos energoresursus un izlaižot atmosfērā lielu daudzumu oglekļa dioksīda. Oglekļa dioksīds nekur nepazūd, nesadalās. Pārklāj zemi ar tā kā sedziņu,” skaidro VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
Lauksaimniekiem nākotnē būs jātiek galā gan ar daudz lielāku ūdens daudzumu, gan jārēķinās ar ilgstošiem sausuma un karstuma viļņiem un jāņem vērā, ka ilgi vairs šādus laikapstākļus nevarēs saukt par dabas katastrofām, bet gan par normu.
Uzņēmējiem ir ilgtermiņā jādomā, vai viņu bizness Latvijas nākotnes klimata apstākļos maz būs iespējams, varbūt pat laicīgi pārprofilēties.
“Jāpiemin kalnu bizness. Ziemas tūrisms. Ņemot vērā, ka ziemas kļūst aizvien švakākas. Paliks vēl. Gadu, kad būs iespējams kalnu darbināt dabīgi, kļūs aizvien mazāk,” norāda Prūse.
Pagaidām ir divas nozares, ko Vides ministrijā min kā pirmrindniekus, kas jau savlaicīgi domā par klimata pārmaiņām – mežsaimniecības nozares darbinieki un gudrākie lauksaimnieki.
Pielāgošanās gan šobrīd esot pašos pirmsākumos. Jo vēl aizvien liela sabiedrības daļa netic klimata pārmaiņām.
“Vai arī, ja tic – tad uzskata ka tas notiek kaut kad nākotnē. Ne mana mūža laikā. Tā nav tiesa, jo klimata pārmaiņas jau ir sākušās. Un arī lielās, nozīmīgās iestāsies jau mūsu dzīves laikā,” uzsver Prūse.
Uzņēmumā “Latvijas Valsts meži” atzīst – mežsaimniekiem nav citu variantu, kā ņemt vērā nākotnes klimata prognozes.
“Mežsaimniecībā viens aprites cikls ir no 30 līdz 100 gadiem. Un, ja gribam šos rezultātus sagaidīt ap gadsimta vidu, mums šodien ir jārīkojas,” uzskata A/S “Latvijas valsts meži” pārstāvis Indulis Brauners.
Mežu nozarē ir divi galvenie klimata pārmaiņu riski – kukaiņu un slimību radītie riski un nedzīvās dabas radītie – vējš, sals un nokrišņi.
“Uzburam ainiņu: ja nākotnē ziemas kļūst maigākas, nesasalst augsne, līst lietus, augsne ir ar mitrumu piesātināta un viņu var ar vēju vieglāk nogāzt,” nākotnē rosina ielūkoties Brauners. “Lai mazinātu postījumus mežā no kukaiņu un vēja bojājumiem, ir jādomā par citām koku sugām, kam ir potenciāls un varētu nodrošināt audžu produktivitāti.”
Nākotnē mežos vairāk dominēs lapu koku sugas – liepa, kļava un ozols. Šobrīd jaunu sugu selekcijas programmā ir ietverti priede, egle un bērzs.
“Egle var būt diezgan apdraudēta, bet tas nenozīmē, ka pazudīs. Pētnieki ir izsecinājuši, ka šīs sugas iekšējā daudzveidība un pielāgošanās spēja ir pietiekami liela, egle jau nepazudīs,”
ir pārliecināts Brauners.
Zemnieku saimniecība “Vilciņi 1” ir dibināta pirms 26 gadiem. Domājot par klimata pārmaiņām, lauksaimnieks pirmkārt var audzēt dažādus jaunus kultūraugus.
Arī lauksaimniecībā selekcionāriem ir darba pilnas rokas un izaicinājumi – izveidot šķirnes, kas prot pielāgoties.
“Šķirņu izvēlē, izturīgākas šķirnes. Kas pacieš gan slapjāku, gan sausāku. Jo nekad nevaram zināt, vai gads būs slapjš vai sauss. Audzēt var vairāk ziemāju kultūras, lai ziemā zeme ir zaļa. Lai augu, kuri izmanto šo oglekli, kas no zemes atdalītos un aizietu gaisā. Vai arī audzēt starpkultūras, pirms vasarājiem rudenī mēs varam iesēt starpkultūras, kas arī var izmantot visu, kas ir augsnē, un piesaista oglekli nevis laiž projām,” stāsta z/s “Vilciņi 1” saimniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
“Vilciņu” saimniece neslēpj, ka pielāgošanās klimata maiņām prasa lielas investīcijas. Saimniecībā ir divas meteostacijas – lai varētu sekot līdzi vēja ātrumam un saprast, vai var miglot laukus, tāpat arī – lai zinātu, kādi ir nokrišņi un temperatūra.
“No tā savukārt var zināt, kā attīstīsies dažādas slimības un kaitēkļi,” skaidro Dzelzkalēja-Burmistre.
Pirmo gadu “Vilciņos” ir sistēma, kas padara videi draudzīgu smagās tehnikas un arī augu aizsardzības līdzekļu miglotāja mazgāšanu.
“Zemniekam nākas atrast vidusceļu. Attiecībā uz augsnes apstrādi Latvijas klimata pārmaiņu dēļ zinātnieki iesaka bezaršanas tehnoloģiju. Viņi skatās no vienas puses. No otras puses, pretī būs problēmas ar slimībām un kaitēkļiem,” uzskata “Vilciņu” saimniece, un galu galā secina –
lauksaimnieka dzīve ir viena vienīga pielāgošanās – gan politikai, gan tirgum, gan klimatiskajiem apstākļiem un to pārmaiņām.
