Zinta dzimusi Kanādā, jo viņas vecāki un vecvecāki bija kara bēgļi no Rīgas. Zinta smejas, ka jau bērnībā sapratusi – nav tāda kā citi.
"Citiem bērniem deva baltmaizi, riekstu sviestu un ievārījumu un man deva rupjmaizi ar pastēti un redīsu. Un ir tik daudz tautasdziesmu par vēju, par dabu un mans tētis bija putnotājs. Un es gribēju palīdzēt dabai un cilvēkiem," viņa atcerējās.
Pēc studijām Zinta veltījusi sevi klimata zinātnei. Viņa apmeklējusi vai strādājusi vairāk nekā 50 valstīs.
"Āfrikā 10 gadus es dzīvoju Ugandā, Sjerraleonē, tad Nepālā, Indonēzijā, esmu redzējusi pasauli tiešām vairākos veidos. Un es redzu, cik ātri pasaule mainās," stāstīja Zinta. "Indijā gaiss ir tik piesārņots, ka sauli pat nevar redzēt. Un mēs redzam, cik daudz varam darīt."
Daudzas valstis sola sasniegt neto nulles emisijas. Un tas ir ceļš, kas būtu jāiet arī Latvijai.
"Mēs redzam diskusijās ar Rīgas domi un Saeimu. Latvija ļoti mēģina mazināt emisijas un mēģina pielāgoties. Bet risinājumi nav viegli. Bet mums katram ir jāmainās," viņa pauda. "Vai Latvijai vajadzētu atļaut augstākas emisijas, jo viņa ir bijusi okupēta? Vai varbūt Āfrikai? Jo viņas bija kolonizētas un nevarēja attīstīties. Tie ir ļoti grūti un reizē ļoti interesanti jautājumi. Un es vienmēr ceru, ka varēšu to ietekmēt par labu Latvijai."
"Latvija mēģina virzīties un darīt labas lietas. Bet tas ir jāturpina, lai gan ir ekonomiskas problēmas vai citas prioritātes. Nevar šo aizmirst vai apstāties," uzsvēra eksperte.
Zinta bieži piemin IPCC, kas ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padome. Zinta ievēlēta par šīs padomes otrās darba grupas priekšsēdētāja vietnieci.
"Kad Latvija atguva brīvību, tā bija pirmā reize, kad IPPC publicēja rakstu par klimata pārmaiņām. Un mēs jau redzam, ka dienas kļūst siltākas, ir plūdi, tas viss ietekmē mūsu dzīvi. Un mums, mūsu bērniem, tiem, kas dzimuši pēdējo trīs gadu laikā, viņiem būs daudz vairāk ekstrēmu notikumu nekā mums un mūsu vecākiem. Un tas mani biedē," viņa teica.
Ikdienā Zintas ģimene dzīvo Ņujorkā, jo viņa strādā ANO mītnē. Viņa aicina katru sākt ar sevi un saviem paradumiem. Mazi soļi patiesībā mazina arī lielo pēdas nospiedumu, ko atstājam uz planētas.
"Mēs varam ēst mazāk gaļu, piemēram. Mēs varam atrast veidus, kā taupīt enerģiju, un būs mazāk jāmaksā. Tā ir laba lieta. Varam braukt ar publisko transportu. Es braucu ar riteni katru dienu. Mazas lietas veido lielu atšķirību," vērtēja Zinta. "Pēdējos desmit gados [apgūstam] saules enerģiju, saules paneļu cena ir kritusies, un cilvēki tos lieto aizvien vairāk.
Un es teiktu, ka tie paši sliktākie pareģojumi, ka puse Eiropas būs zem ūdens, jūras vai okeāna, vairs nav reāli. Katra maza lieta taisa lielas pārmaiņas."
"Vakar bija jauns zinātnisks raksts, ka pasaulē nākamos 26 gados ienākumi samazināsies par 19% sakarā ar klimata pārmaiņām, un, ja globālā ekonomika sabrūk, protams, tas ietekmēs Latviju. Mums ir jāstrādā, lai pielāgotos. Un būt gataviem, ka nākamie 26 gadi nebūs viegli," uzsvēra eksperte.
Pēc intensīvas nedēļas Latvijā Zinta atgriežas Ņujorkā pie ģimenes. Trīsgadīgā Klāra ir apvainojusies, ka mamma nepaņēma viņu līdzi uz Rīgu. Viņai te ļoti patīk.
Nākamnedēļ Zintai atsākas darbs ANO mītnē Ņujorkā, kur Latvijai savā ziņā ir savs klimata advokāts. Bet Latvijai noteikti ir jāpilda tas, kas šajā augsta līmeņa sanāksmē Rīgā apsolīts.
