Daļai suņu tiešām ir izteikts pašsaglabāšanās instinkts, kas, nonākot ūdenī, liek kustināt kājas un meklēt krastu. Turklāt tām suņu šķirnēm, kas vēsturiski selekcionētas darbam ūdenī, peldēt sanāk dabiski.
“Taču tā ir neliela daļa no vairāk nekā 400 suņu šķirnēm, par kurām mēs varam teikt, ka viņi ir dzimuši peldētāji. Lielākā daļa suņu ir ar diezgan lielu pietāti pret ūdeni. Ir suņu šķirnes, kurām pat peļķes nepatīk. Ir suņu šķirnes, kas nākušas no ziemeļiem, kur ir tikai sniegs, kuriem būtu pat nevēlama atrašanās ūdenī šeit, mūsu platuma grādos,” skaidroja Tihomirova.
“Ja jūs paņemat kucēnu, atcerieties, ka viņam, tāpat kā bērnam, ir jāiemāca pareizi uzvesties pie ūdens un jāiemāca peldēt,” viņa uzsvēra.
Kinoloģe norādīja, ka šobrīd vērojama tendence, ka ļoti daudziem suņiem pašsaglabāšanās instinkta nav, viņi vienkārši dodas ūdenī, neapzinoties briesmas. Selekcijas rezultātā ir daļa suņu, kuri nesaprot, ka tas ir bīstami.
Savukārt, ja sunim ir izteiktas bailes no ūdens, lielākoties pie tā ir vainojams saimnieks, kurš agrā vecumā kucēnu iemet vai ienes ūdenī, uzsvēra Tihomirova: “Ja suns ir ar pašsaglabāšanās instinktu, viņš tāpat neskries ūdenī, viņš no sākuma iepazīs vietu, vidi izsmaržos, ar kājām iztaustīs un tad izlems, doties ūdenī vai ne.
Problēma ir saimniekos, kas nedod sunim šo izzināšanas periodu izdzīvot, viņiem liekas normāli paņemt kucēnu un uzreiz iemest ūdenī.”
Kinoloģe skaidroja, ka suns peld pareizi tad, ja zem ūdens strādā visas četras kājas, virs ūdens ir tikai galva un neliela daļa muguras līnijas, nenotiek tikai šļakstīšanās ar priekšķepām. Lai suni iemācītu peldēt pareizi, viņa ieteica iegādāties un izmantot peldvesti.
“Peldveste tiešām iemāca sunim pareizi peldēt, jo, pieturot suņa ķermeni tuvu virs ūdens, viņš var sākt iedarbināt pakaļkājas, ko bieži vien viņš nedara tad, kad peld drudžaini.”
Tihomirova atgādināja arī, ka karstā laikā nevajadzētu ļaut sunim no mašīnas uzreiz strauji doties vēsajā ūdenī, jo ķermenī tajā brīdī notiek krasa temperatūras maiņa un sunim var apstāties sirds.
Pareizi būtu, ka suns pēc izkāpšanas no mašīnas ir pie pavadas, ar viņu tiek pastaigāts ēnā, iedots padzerties, tad, joprojām pie pavadas, ūdenī sunim var ļaut apmest vienu, otru nelielu loku, lai suns lēnām samitrinās, izlīdzinās viņa ķermeņa temperatūra, un tad suni var laist peldēt bez pavadas.
Savukārt pēc peldēšanās suns jāizžāvē, lai nerastos ādas problēmas, piemēram, slapjais dermatīts, ieteica kinoloģe:
“Tad, kad mēs suni izpeldinām, mēs skaidri zinām, ka drīz dosimies projām, mēs nelaižam suni vēlreiz ūdenī, mēs viņu atkal paņemam pie pavadiņas, ja ir vējains laiks, ir brīnišķīgi, ka mēs ejam atkal pastaigā.”
