Vides aizsardzības klubs (VAK) regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par Rīgas koku izzāģēšanu. Reizēm koka likvidēšana ir pamatota, taču nereti gadās, ka cilvēki no kokiem vēlas atbrīvoties savtīgu mērķu vadīti. "Jāmet akmens sētnieku dārziņā, jo bieži vien viņiem ir vienkārši slinkums rudenī vākt lapas un tad viņi raksta iesniegumus, ka koks ir bīstams, formāli veic aptauju, pāris cilvēkiem paprasot, un tad var nocirst kokus, un pārējie cilvēki par to bieži vien uzzina tikai tad, ka zāģis ir sācis rūkt," stāsta VAK viceprezidente Elita Kalniņa.
Pilsētniekiem jāņem vērā, ka gadījumos, kad ārpus meža nepieciešama koku ciršana, pirms darbu sākšanas ir jādodas uz būvvaldi saņemt atļauja. Bez saskaņošanas atļauts atbrīvoties no augļu kokiem, krūmiem un kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem. "Nevar cirst koku vienkārši tāpēc, ka man to gribas darīt. Ir noteikti kritēriji, kad tas ir pieļaujams. Viens no tiem ir, ja pēc attīstības plāna ir iecerēts veikt būvdarbus un tos nav iespējams izdarīt bez koku nociršanas. Otrs – ja ir nepieciešams veikt teritorijas labiekārtošanas darbus, bet ir jābūt konkrētiem pierādījumiem, ka koks traucē vai aizēno, un visbeidzot, ja koks ir bojāts, nokaltis un apdraud cilvēku drošību," skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Visus pieteikumus izvērtē būvvaldē, un objektu apseko inspektors, kurš izlemj, vai koka nociršana būs pamatota. Ja koks nav bijis bīstams, tā īpašniekam, arī veicot saskaņotu nociršanu, pēc noteikta cenrāža var prasīt atlīdzināt dabai nodarītos zaudējumus. Vairāk nekā desmit reizes gadā Rīgas pilsētas būvvaldei nākas saskarties arī ar nelikumīgu koku nozāģēšanu pilsētā. Sods par šādu darbību fiziskai personai ir no 70 eiro. Būvvaldē uzskata, ka tas ir pārāk niecīgs.
Esot arī cilvēki, kuri kokus regulāri aplaista ar ķimikālijām, lai tie nokalstu. "Mēs esam sūtījuši priekšlikumus, lai šādos gadījumos palielinātu nodarīto zaudējumu apmēru dabai, jo pašlaik tā ir tāda pati kā, ja koku nocērt legāli, bet tas nav guvis atbalstu," pavēstīja Rīgas domes pārstāvis Inguss Vircavs.
Vircavs stāsta, ka savulaik Rīgā bija noteiktas stingrākas soda sankcijas, kā valstī kopumā, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nācies likt pašvaldībai šo normu atcelt, jo tā esot pretrunā ar augstāk stāvošu likumu.
