Par ko ir lieta?
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmā valdība 2022. gada vasarā atbalstīja Zemkopības ministrijas rosinātās izmaiņas koku ciršanas noteikumos, kas pēc būtības ļauj cirst jaunākus mežus. Tika samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs: priedei no 39 līdz 30 centimetriem, eglei no 31 līdz 26 centimetriem, bet bērzam no 31 līdz 25 centimetriem.
Ar to nebija mierā vides organizācijas. Pasaules Dabas fonds (PDF), Latvijas dabas fonds (LDF) un Latvijas ornitoloģijas biedrība (LOB) šo valdības lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā. Tās apstrīdēja noteikumu atbilstību Satversmes 115. pantam, kas nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Dabas aizsardzības organizācijas vērsa uzmanību uz nepietiekamo grozījumu ietekmes izvērtējumu, bet valdība ārkārtas lēmumu pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi.
Vienā no tiesas sēdēm kā pieaicinātais nozares eksperts uzstājās arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kurš pauda, ka apstrīdētā norma cērtamo koku vecumu praksē būtiski nemazinot.
Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu Latvijā izvērtēts Satversmes tiesā.
Ko secinājusi tiesa?
Satversmes tiesa norādīja, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115. pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.
Vērtējot to, vai apstrīdētajai normai var būt būtiska ietekme uz vidi, Satversmes tiesa konstatēja, ka normas izstrādes laikā bija zināmi vairāki riski, kas varētu radīt kaitējumu videi. Ministru kabinets šos riskus daļēji bija vērtējis, secinot, ka būtiska ietekme uz vidi neesot sagaidāma.
Taču Ministru kabineta veiktās darbības neliecina par vispusīgu iespējamās ietekmes uz vidi vērtēšanu, norādīja tiesa.
Turklāt stratēģiskā novērtējuma ietvaros kopsakarā ir vērtējamas gan labvēlīga, gan nelabvēlīga rakstura ietekmes. Tas, ka papildus tiek noteiktas prasības, kurām var būt labvēlīga ietekme uz vidi, nevar būt par iemeslu stratēģiskā novērtējuma neveikšanai. Attiecīgi lietā esošā informācija liecināja par iespēju, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda normatīvā akta, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, pieņemšanas ir jāvērtē iespējamās ietekmes būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Ja būtu bijusi ievērota šī kārtība, pastāv iespēja, ka tiktu pieņemts citāds lēmums attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.
Lai gan stratēģiskā novērtējuma neesamību valdības pārstāvji skaidroja ar steidzamību saistībā ar šķeldas cenu kāpumu, Satversmes tiesa secināja, ka izmaiņas koku ciršanas nosacījumos sāka izstrādāt kopš 2016. gada. "Faktiski iznāca, ka tas bija tikai iegansts tieši tajā brīdī pieņemt normu, neveicot stratēģisko novērtējumu," pēc sprieduma pasludināšanas sacīja Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede.
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips, tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 115. pantam.
Satversmes tiesa preses konferencē skaidro pieņemto spriedumu:
Kāds ir spriedums?
Satversmes tiesa atzina noteikumus, kas ļauj cirst jaunākus kokus, par neatbilstošiem Satversmes 115. pantam un spēkā neesošus no to spēkā stāšanās brīža. Vienlaikus tiesa atjaunoja juridisko spēku normai, kas bija līdz apstrīdēto noteikumu spēkā stāšanās brīdim.
Tiesa arī uzdeva Ministru kabinetam gādāt par to, lai ciršanas apliecinājumi, kas izsniegti, balstoties uz apstrīdēto normu, tiktu pārbaudīti. "Ja ciršanas apliecinājumi ir tādi, kas aptver mazāka diametra koku izciršanu, šādi ciršanas apliecinājumi atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam būtu atceļami," medijiem skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
