Ludzā sieviete par kaķu labturības noteikumu neievērošanu saņem 150 eiro naudas sodu

Lai uzturētu kārtībā Ludzas pilsētas daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas un pagalmus, novada dome gan apmaksā bezsaimnieka kaķu sterilizāciju, gan arī soda cilvēkus, kuri, pārkāpjot dzīvnieku labturības noteikumus, rada antisanitāru vidi. Ludzas kaķumīļi meklē zelta vidusceļu, kā palīdzēt bez pajumtes esošajiem dzīvniekiem un reizē netraucēt māju iedzīvotājiem.

Ludzā sieviete par kaķu labturības noteikumu neievērošanu saņem 150 eiro naudas soduIveta Čigāne

    Ludzāniete Regīna stāsta, ka pie mājas ir vairāki kaķi, par kuriem iedzīvotāji rūpējas un dara visu, lai apkārtne būtu tīra. Spoži baltie, raibie minkas dzīvo vienā no mājas pagrabtelpām.

    “Re, kur logs vaļā, un viņi pa to lodziņu nonāk pagrabā. Tur viņiem plauktiņi, kastītes, un tur viņi arī tiek baroti. Esam saņēmuši mājas iedzīvotāju atļauju, bija sapulce, un tur tika izlemts, ka kaķi drīkst te palikt. Re, kur kaķis izgājis pastaigāties! Viņš ir tīrs un paēdis. Viņam ir savs plauktiņš un gultasvieta,” rāda pensionāre.

    Blakus daudzdzīvokļu māju pagalmā pavisam cita situācija. Arī te vairāki runčuki ar cerībām raugās uz otrā stāva logu, kur dzīvo viņu barotāja. Taču, kā atklāj kāda vietējā iedzīvotāja, rudenī te kaķu bijis daudz vairāk, bijuši arī pavisam slimi. Tāpēc tie tikuši izķerti, taču  smukākos kaķu barotājiem gan ir izdevies izglābt, noslēpjot no ķērājiem.

    Vienā no mājas kāpņu telpām dzīvo sieviete, kura ne tikai baro bezsaimnieka kaķus, bet pēc kaimiņu teiktā, arī mājās tur daudzus dzīvniekus. Tāpēc dzīvoklī un arī kāpnēs esot neciešama smaka. Rakstītas sūdzības pašvaldībai.

    Ludzas novada domes Administratīvās komisijas vadītājs Valdis Maslovskis uzsver, ka Ludza jau nu gan nekādā ziņā nepretendē uz klaiņojošo kaķu pilsētas statusu. Pilsētā tāpat kā arī citviet Latvijā esot cilvēki, kuri piebaro bez pajumtes palikušos kaķus, un visbiežāk tas nerada problēmas. Tās esot tikai ar atsevišķiem kaķu barotājiem, kuri neievērojot sanitārās prasības.

    “Ir higiēnas un labturības prasības, kas nosaka, ka, piemēram, no daudzdzīvokļu māju kontūra 20 metru attālumā dzīvniekus nedrīkst barot. Taču ir arī izņēmuma gadījumi, piemēram, ja daudzdzīvokļu māju kopīpašnieku sapulce pieņem lēmumu, tad to drīkst darīt, nosakot speciālu kaķu barošanas vietu. Un arī atļauts dzīvniekus uzturēt koplietošanas telpās, ja to ir lēmusi kopīpašnieku sapulce, bet tur ir noteikts, ka dzīvniekiem jābūt sterilizētiem,” saka Valdis Maslovskis.

    Ludzas pašvaldība ik gadu apmaksā ap 50 bezsaimnieka kaķu sterilizāciju. Par viena kaķa sterilizāciju Ludzā tiek prasīti 35 eiro, un pašvaldība gadā šim mērķim tērē nepilnus 2 tūkstošus eiro.

    Maslovskis atklāj, ka pašlaik pilsētā klaiņojošo kaķu ir kļuvis mazāk, jo sterilizācijas programma dara savu, bet par problēmām visbiežāk ziņo paši iedzīvotāji.

    “Par saistošo noteikumu pārkāpumiem ir paredzēta atbildība. Tas, protams, nenozīmē, ka visi uzreiz tiek sodīti ar naudas sodu. Sākumā ir brīdinājumi, jo administratīvā soda mērķis ir cilvēkus turpmāk atturēt no likumpārkāpumiem. Paredzēti sodi, sākot ar brīdinājumu līdz pat 250 eiro lielam naudas sodam. Lielākais sods, ko esam pielietojuši Ludzā, ir 150 eiro - par atkārtotu pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumu. Tas bija saistīts ar kaķu turēšanu daudzdzīvokļu mājā. Tur bija vairāk nekā 10 kaķi dzīvoklī,” tā Valdis Maslovskis.

    Administratīvo sodu skaits par mājdzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu Ludzas novadā nav liels. Pirms trīs gadiem tie bija 17, pērn 12, bet šogad - pieci gadījumi. Lielākais naudas sods, kas noteikts par higiēnas un sanitāro normu neievērošanu, ir 150 eiro, ko persona arī nomaksājusi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti