Provocē suņus aiz sētas
Vienpadsmit gadus vecais Dodžers un četrus gadus vecais Dugijs var lepoties ar plašu pagalmu. Dodžers ir miermīlīgs un paklausīgs puika, bet Dugijs pagalmā ir īsts delveris.
“Viņa rakstura dēļ suņu skolā gāja diezgan pagrūti, bet mēs centāmies. Cik maksimāli ar viņu varējām, tik mēs arī darbojamies. Un, protams, arī šobrīd darbojamies,” stāsta Dodžera un Dugija saimniece Agnese Birkenšteina.
Ikdienā suņi dzīvo gan pagalmā, gan iekštelpās. Tā kā pašlaik Agnese uzturas mājās, viņa sākusi novērot to, ko kaimiņi teikuši jau agrāk – bērni suņus kaitina, lēkājot pie sētas un bakstot ar kokiem.
“Dugis ir skaļš, un tad bērniem tieši interesantāk, kad viņš rej, un tad var provocēt viņu, lai viņš rej tā skaļāk. Un, ja Dugi aiztiek, tad arī Dodžers iet aizstāvēt,” stāsta saimniece.
Protams, noķert kaitinātājus neizdodas – bērni vienmēr aizskrien. Bet saimniekam jādomā, kā suņus nomierināt. Turklāt Agnese novērojusi dzīvnieku ķircināšanu arī pret citiem suņiem.
Lai gan Dugijs un Dodžers ir skoloti suņi, saimnieci uztrauc, ko šāda rīcība mīluļiem var nodarīt ilgtermiņā. Ja nu suns atceras pāridarītāju situācijā, kad abi satikušies uz ielas?
“Tajā gadījumā, ja viņš uzbruks, tad jau būšu vainīga es kā saimniece, ne jau tas cilvēks, kurš viņu ir iepriekš (..) pakaitinājis,” saka Agnese.
Ko darīt?
Padomu sniedz eksperte – kinoloģe, “Rimi” mājdzīvniekiem eksperte Ļena Valdmane.
Lai gan pieaug atbildīgo saimnieku skaits, kuri apzinās obligātu mīluļa apmācību, daudzi joprojām suņu skolu uzskata par nevajadzīgu ekstru.
Taču tikai paklausīgu suni būs iespējams kontrolēt stresa situācijā. Tādēļ kucēna skološanu vajadzētu sākt jau trīs mēnešu vecumā.
“Suni var sasaukt, vieglāk atsaukt no sētas, varbūt dot viņam kādu aizliedzošu komandu “fu” vai “klusu”. Protams, nevar prasīt no suņa, lai viņš nereaģē vispār vai nerej, jo riešana ir normāla, dabīga parādība sunim, suns tādā veidā komunicē un brīdina saimnieku vai nu par briesmām, vai vienkārši aiz uzbudinājuma rej,” skaidro kinoloģe.
Ja suns ilgstoši tiek kaitināts, viņam var rasties uzvedības problēma – tā sauktais nožogojuma stress. Suns pastiprināti uzmana visus, kas pārvietojas aiz žoga. “Tas rodas tāpēc, ka ir kaut kāds kairinājums aiz tā žoga - vai nu cilvēki, vai riteņbraucēji, vai tie paši bērni, kas speciāli provocē un kaitina suni. Un suns to kairinājumu redz un dzird, bet nevar sasniegt, netiek klāt. Līdz ar to tad suns sāk riet, pastiprināti patrulēt gar to žogu,” stāsta Valdmane.
Suns bērnus var uztvert dažādi – gan kā draudu, gan kā rotaļu biedru.
Taču, ja pret suni tiek vērsta agresija, dzīvnieks to saprot un atceras.
Kā mīlulis reaģēs ārpus sētas? “Suņiem ir šāda asociatīva atmiņa, kas ir visspēcīgākā. Un tad suns atceras kaut kādas konkrētas lietas, cilvēkus vai kaut kādu pieredzi, ko viņš ir guvis kādā situācijā. Suns reaģē uz šo te konkrēto darbību, uz to bērnu ar koku vai bērnu, kas lec vai kliedz aiz žoga. Tā kā, ja tas bērns vienkārši iet garām, tad, visticamāk, suns arī vienkārši to bērnu ignorēs,” norāda eksperte.
Daudz kas ir atkarīgs no konkrētā suņa temperamenta. Stresa situācijā dzīvniekam ir divas iespējas – bēgt vai cīnīties. Sevi aizstāvēt vai padoties un ieslīgt bailēs.
“Arī miermīlīgu suni visu laiku kacinot vai apmētājot ar akmeņiem, nepārtraukti viņu kaitinot, vienā brīdī tiešām būs sasniegta robeža, un suns sāks asi reaģēt uz to. Viņš sāks riet, viņš sāks uzbrukt, un viņš varēs arī iekost,” brīdina Valdmane.
Uzmanība jāpievērš arī bērniem
Iemesli, kādēļ bērni pret suņiem izturas ļauni, ir dažādi. Pavisam mazi bērni to uzskata vienkārši par spēli – aizmeta akmentiņu un skatījās, kāda būs suņa reakcija. Jūtīgais vecums ir četri līdz seši gadi, kad bērni sāk viens otru atdarināt.
“Ja bērni virs piecu, sešu gadu vecuma mēģina tomēr kaitēt dzīvniekam, mēs nekādā gadījumā to nevaram uzskatīt par normu.
Vēl viens iemesls ir bērni, kuri cieš kaut kādu iemeslu dēļ, ir paši ļoti nelaimīgi un tad sameklē kādu, kas nav spējīgs pretoties, kurš ir mazāks, kurš ir bezpalīdzīgāks. Un to savu agresivitāti, savu sāpi pārliek uz dzīvnieku,” skaidro bērnu psiholoģe Iveta Aunīte.
Ja bērnam jau agrā vecumā nav mācītas robežas, piemēram, ka nedrīkst spert vecākiem, vēlāk šāda rīcība var izpausties uz citiem – gan suņiem, gan cilvēkiem.
“Vecākiem ir jāizrāda un ļoti uzmanīgi jāvēro, vai bērni neizdara līdzīgas darbības arī tad, kad vecāki neredz. Jo kādreiz vecāku klātbūtnē bērni spēlē vienu lomu, bet, vecākiem nezinot vai aiz muguras - kaut ko citu. Ja mēs runājam par mērķtiecīgu agresivitāti, par darbību, kas dod acīmredzamu prieku, par tādu mērķtiecīgu cietsirdību, tad nepietiek tikai ar audzināšanu. Visticamāk, būs vajadzīgs ar kādu speciālistu pakonsultēties un, iespējams, arī lietot kādu medikamentu,” atklāj psiholoģe.
Dažkārt pašiem vecākiem ir nepatika pret suņiem un bērni to pārņem. Tas nekādā gadījumā nav attaisnojums, lai par dzīvnieku ņirgātos. Taču tie bērni, kas ar dzīvnieku kopā uzaug, diez vai gribēs darīt pāri – šeit lielākais audzināšanas darbs jāiegulda vecākiem.
“Ja bērniņš ir barojis no pudelītes kaķīti, ja viņš ir apsedzis savu jūrascūciņu, ja viņš vai viņa ir raizējušies par to, kāpēc smilkst kucēns, viņi noteikti būs labsirdīgāki un mazāk darīs pāri dzīvniekiem,” stāsta Aunīte.
Kā rīkoties suņa saimniekam?
Kamēr vecāki māca bērniem labu izturēšanos pret dzīvniekiem, ko darīt suņa saimniekiem?
Pirmkārt, suni apmācīt. Bez paklausības suni nebūs iespējams atsaukt no žoga un iemācīt ignorēt aiz tā notiekošo.
“Mūsu mērķis būtu iemācīt suni nereaģēt uz šo provokāciju.
Tātad tajā brīdī, kad iet bērni gar sētu, bļaustās, kaut ko met, tad mūsu mērķis būtu iemācīt sunim neskriet pie žoga, neriet, varbūt atrasties kaut kur uz mājas lievenīša, piemēram, vai skriet pie saimnieka,” saka Valdmane.
Otrkārt – kādu informatīvo zīmi liekam pie sētas. Nereti tieši uzraksts “Sētā nikns suns” rada cilvēkiem interesi paskatīties, kas tad aiz žoga slēpjas.
Tāpat laikā, kad parasti novēro kaitināšanu, piemēram, kad bērni dodas mājās pēc skolas, vēlams suņus iesaukt istabā vai voljērā.
Jāatceras – atbildība jāuzņemas gan bērnu vecākiem, gan suņu saimniekiem. Jo labi audzinātiem jābūt visiem.
