Iepriekš par Biti:
- Iepazīšanās ar Biti patversmē
- Bite pie kinologa un brauc pirmo reizi ciemos
- Pirmo reizi suns paliek pa nakti un iepazīstas ar kaķi
- Bite oficiāli tiek adoptēta un aizvesta mājās.
Pirmajā reizē uz veikalu braucam bez suņa, nolēmām, ka tā būs ātrāk un mierīgāk, jo nezinu, kā viņa reaģētu tādā vietā.
Nopērkam polsterētu, aptuveni 3 cm platu kakla siksnu ar plastmasas klipsi. Gribēju platāku, bet nevarēju atrast. Nopērkam arī pavadu. Ņemot vērā, ka grasos ar Biti skriet, parastā pavada man neder, ņemam elastīgu. Tā izstiepjas aptuveni 3 metru garumā un nav jātur rokā – var apjozt ap vidukli un sastiprināt ar plastmasas klipsi. Ja vajag, var noregulēt un turēt rokā kā parastu pavadu.
Skatāmies arī iemauktus, bet pārdevēja mūs vairākas reizes mēģina atrunāt, lai nepērkam bez suņa. Beigās piekrītam, jo tāpat neko nevar saprast – kā tos uzvilkt, kā tos aizsprādzēt?
Aizbraucam uz patversmi un pārliecināmies, ka pārdevējai bija taisnība, pat kakla siksnu neesam nopirkuši pareizā izmērā, ir par lielu un jābrauc mainīt.
Mācība – bez suņa neko sunim mugurā velkamu pirkt nevajag.
Suns Bite veikalā pārsteidzoši labi uzvedas
#BiteIrSuns
Šis ir stāsts par to, kā žurnāliste Justīne Savitska atrod, iepazīstas un dzīvo kopā ar savu pirmo suni. Viņa nav kinologs. Viss, ko lasīsiet šajā blogā, ir viņas pieredze.
Sākumā apskatu kanikrosa iemauktus. Tie paredzēti, lai suns skrienot varētu cilvēku vilkt. Pie iemauktiem uz muguras piestiprina elastīgu pavadu, otru galu piestiprina pie vismaz septiņus centimetrus platas jostas, kas apjož cilvēka vidukli vai gurnus.
Kad pēc nejēdzīga mēģinājuma saprotam, kā tos uzvilkt pareizi, tie, šķiet, der tīri labi. Izskrienam aplīti pa veikalu un pārliecinos, ka šis pastaigai noteikti nederēs, tikai skriešanai. Būs gan jāpērk tādi tik un tā, jo grasos ar Biti skriet un lēnām satrenēties arī kanikrosam, tomēr nospriežam, ka jāpakonsultējas ar cilvēkiem, kuri no tā kaut ko saprot. Kanikrosa iemauktiem ir vairāki veidi, man jāsaprot, kā mans suns skrien, lai iegādātos pareizos.
Esmu pārsteigta, cik normāli Bite uzvedas, nedīdās, nekož iemauktos, neskrien prom, mierīgi ļauj cilāt kājas iekšā un ārā, mierīgi izbāž galvu cauri iemauktiem. Bitei apnīk šis pasākums un viņa nokrīt uz grīdas un guļ, kamēr es domāju, kurus no iemauktiem ņemt.
Palikām pie polsterētiem krūšu iemauktiem, kuriem uz muguras ir arī rokturis. Vēlāk pārliecināšos, ka tas ļoti noder, lai, pieturētu, kad veikalā stāvam rindā vai pretī pa ielu nāk cits suns un Bite ļoti satraucas.
Mantu nav daudz, bet dārgi tik un tā
Nopērkam metāla bļodas ūdenim un ēdienam, meklējām tādas, kuru dibenu klāj gumija, lai ēdot bļoda neslīd pa grīdu. Pārbaudīts ar kaķi Dzērvi, gan viņš, gan mēs ik pa laikam viņa ūdens trauku garāmejot izšļakstām, jo bļoda īsti neturas pie zemes. Plastmasas bļodām veikalos cenas no viena līdz diviem eiro, lielās tērauda bļodas maksā aptuveni četri eiro, metāla bļodas ar gumijas dibenu – līdz astoņiem eiro.
Nopērkam arī otru pavadu – visparastāko un garāko, kādu varam veikalos atrast – 10 metru. Tā ir daudz dārgāka, nekā man šķita, ka būs – maksā ap 15 eiro. Bet ņemsim,
ejot pastaigās ar Biti, sapratām, ka garu vajag, lai droši spēlētu ķeršanas spēli – suns nepakārsies pavadā, skrienot pakaļ kociņam.
Un parastu vajag, jo iespējams, ka Bite jau pirmās pastaigas sākumā to pavadu sagrauzīs. Turklāt viņai patīk ņemties pa ūdeni un šīs galīgi nebūs žēl. Ja vajadzēs kaut ko garāku, piemēram, ejot uz pludmali, kur suns gribēs paskraidīt brīvāk, piesiesim pie iemauktiem striķi – kamēr vēl neesam droši, ka sasauksim Biti atpakaļ, varēsim noķert aiz striķa, kas velkas viņai pakaļ pa zemi.
Meklējam arī suņu gultu. Atrodam lielu matraci, kas varētu derēt. Rakstīts, ka atgrūž ūdeni. Nu nezinu. Dārgs – 45 eiro. Domājam, varbūt vienkārši klāt uz zemes vairākas segas, lai netērējam naudu par nevajadzīgām mantām, bet beigās tomēr nopērkam – šādu būs vieglāk tīrīt un transportēt. Un gribas jau arī Bitei foršas mantas nopirkt.
Rotaļām nopērkam virvi, kurai ir cilpa un interesantākai ēšanai paņemu kongu – piltuves veida rotaļlietu kurai abos galos ir caurums. Tajā var sabērt sauso barību, našķus vai sapildīt ar kaut ko pastveidīgu, piemēram, bezpiedevu jogurtu (var arī sasaldēt). Bakstot vai laizot ēdienu ārā, suns nodarbina prātu un kādu brīdi ir aizņemts. Veikalos vidēja izmēra kongs maksā ap 13 eiro. Līdzīgas rotaļlietas var pagatavot arī mājās, piemēram, izdurt plastmasas pudelē sausās barības graudu lieluma caurumus, sabērt pudelē barību un pudeli aiztaisīt ar korķi. Kad sapratīs, kā tas notiek, suns pudeli viļās pa zemi ar purnu vai bakstīs ar kāju un graudiņi kritīs ārā. Svarīgi gan sākumā caurumus uztaisīt ļoti lielus, lai kārumi paši krīt ārā. Kad suns saprot ideju, spēli var padarīt grūtāku – pudelē izdur mazāk caurumu un tie ir mazāki.
Visbeidzot nopirkām arī klikeri. To nekad neesmu izmantojusi, bet varbūt sākšu – klikeri var lietot suņu mācīšanā. Brīdī, kad suns dara to, ko tu gribi, noklikšķini cik ātri vien vari un tad dod našķi. Klikera vietā gan var vienkārši teikt „Jā!”, "Labi!" vai citu norādi, kuru cilvēks izvēlējies. Klikeri mēdz izmantot, jo klikšķis ir ātrāks, var vieglāk noķert brīdi, kad suns beidzot ir uz mikroskopisku brīdi paskatījies acīs. Sākumā, protams, jāiemāca, ka klikšķis un gardums ir saistīti – noklikšķini un iedod našķi, atkārto vēlreiz, vēl pāris reizes. Suņi ātri saprot, kā tā lieta strādā. Galvenais sākumā nenobaidīt – nevajag sēdēt un klikšķināt sunim pie auss.
Suņu barības maiss mums jau ir, jo Bite reiz palika pa nakti. Tāpat man ir arī kārumu somiņa, kuru piespraust pie biksēm, ar tādu mācīt suni ir ērtāk, jo nekas nav jātur rokās. No cita patversmes suņa pieskatīšanas laikiem man ir arī ķemme, savukārt nagu griešanai pamēģināsim izmantot kaķa nagu šķēres. Spēlēm izmēģināsim tenisa bumbiņas, kuras arī man jau ir.
Par visu, ko nopirkām, samaksājam aptuveni 170 eiro.
Svarīgākais un labākais pirkums – iemaukti
Ko bija jēga pirkt, un bez kā varējām iztikt? Pats svarīgākais, manuprāt, ir iemaukti. Ja suns vēl neiet blakus, mēdz rauties pie citiem suņiem, kaut ko medī vai gribat ar suni kopā skriet, iemauktus vajag un vajag labus. Mēs par saviem samaksājām aptuveni 50 eiro (tagad pamanīju, ka internetā šie maksā mazāk) Tagad arī Latvijā var nopirkt ļoti dažādus un ir arī lētāki varianti, bet svarīgi pirkt tādus, kas sunim der (suns jāņem līdzi, lai var uzmērīt!), tādus, kas ir polsterēti un negriežas ķermenī (padomājiet, kas notiks, kad suns rausies uz priekšu, vai nesavainosies), vēlams tādus, kuru vienīgais balsts ķermeņa priekšpusē nav horizontāla josla.
Otrs labais pirkums – elastīgā pavada. Es bez tādas skriet neietu, arī staigāt ir patīkamāk, un, lai gan šķiet, ka tā suni var provocēt vilkt, man šķiet, ka mums ir otrādi – pastaigā bez traucēkļiem, piemēram, suņiem vai krūmos sēdošiem kaķiem, Bite iestiepj pavadu, saprot, ka uz turieni mēs neejam un nāk atpakaļ. Pēc aptuveni trim nedēļām vienā no pavadas posmiem gumija ir saplīsusi un tas vairs nestiepjas. Pārējo pavadas daļu tas neietekmē, joprojām stiepjas un tālāk neplīst.
Ja suns jau ir izmācījies nevilkt pavadu un ja skriet neiesiet vai kalnos nekāpsiet, pavadai nav nozīmes, der jebkāda pavada normālā garumā. Ja ir iemaukti un pirkt elastīgo pavadu negribas, var uztaisīt pats – nopērk drošu staipīgu saiti, galos uzsien cilpas, katrā iekar karabīni un piestiprina pie iemauktiem un skriešanas jostas.
10 metrus garā pavada – tā noder, lai laistu suni skriet gar jūru un zinātu, ka varēs pagūt noķert aiz pavadas gala, kas velkas pa zemi. Ar parastu striķi var iztikt, bet tas regulāri aptinas sunim ap kāju, bail, ka skrienot un aizķeroties noberzīs ādu. Paši arī esam dabūjuši pa kārtīgai sarkanai strīpai uz kājām.
Kongu Bite saprot un var stundu kašāt ārā ēdienu. Zinu, ka citiem suņu saimniekiem ir pat pieci tādi – sapildīti un gaida savu kārtu saldētavā.
Rotaļlietas. Vilkšanas un ķeršanas spēlei nopirkto virvi izmantojam, bet Bitei patīk arī zaraini kociņi. Tenisa bumba ir izcila, jo atsitas pret zemi un tai var lekt pakaļ.
Suņa guļammatracis. Nav ne vainas, virsū gan tik un tā klājam kādu vecu palagu, ja nu suns ielāčo mājā ar smilšainām ķepām. Daļu gulēšanas laika viņa pavada arī dīvānā. Nezinu, vai bija jēga pirkt tik dārgu. Vienīgais labums, ka šis šķiet izturīgāks.
Veiksmīgi, protams, arī tas, ka Bitei nav radusies vēlēšanās matraci grauzt.
Kakla siksnu varējām pirkt jebkādu, to vispār neizmantojam un uzliekam drošībai, tikai ejot ārā no mājas – ja nu izsprūk no iemauktiem, būs aiz kā pieturēt.
Klikeri neesmu pat izņēmusi no iepakojuma. Šo noteikti varēju nepirkt.
Kaķa nagu šķēres der arī sunim, vēlāk gan nopērku lielākas, lai nagu varētu nogriezt ātrāk. Ķemme ir pilnīgi bezjēdzīga, turklāt baidos, ka Bite savainosies, iekožot mazajos metāla sariņos. Tās vietā nopērku cimdu ar gumijas sariņiem – strādā perfekti.
