Tā sauktā tuksneša zebra (Equus grevyi) ir pasaulē retākā zebru suga, kas Āfrikā dzīvo vistālāk uz ziemeļiem – Kenijas, Somālijas un Etiopijas pustuksnešos. Saukta arī par imperiālo zebru, jo ir fiziski vislielākā šo dzīvnieku suga, kuru atšķir gan izmērs, gan šaurās strīpas un brūnais purns.
Šo dzīvnieku dabiskajā vidē visdramatiskāk redzamas klimata pārmaiņu sekas – arvien biežāk pustuksnešus skar izteikti ilgāki sausuma periodi. Vēl septiņdesmitajos gados savvaļā mita aptuveni 15 000 tuksneša zebru, tagad to skaits ir mazāks par 3000. Pat neraugoties uz aizliegumu šos dzīvniekus medīt.
“Tas, kas notiek Kenijā, ir klimata pārmaiņu rezultāts – apkārtējās vides degradācija, dabisko ganību pļavu zudums un augsnes erozija. Zebrām vienkārši vairs nav, ko ēst,” skaidro mežsardze Paula Kahumbu.
Tuksneša zebras var iztikt bez ūdens pat piecas dienas, izņemot ķēves, kas baro mazuļus, kuri pēc pētnieku teiktā cieš visvairāk. “Mēs redzam, ka zebru populācijas struktūra ir nedabiska. Daudz pieaugušo dzīvnieku un ļoti maz mazuļu. Tas nozīmē, ka mazuļi nespēj izdzīvot. Es domāju, ka lielākā problēma ir tāda, ka viņi nomirst badā,” norāda Kahumbu.
Lai situāciju uzlabotu vismaz Kenijā, amatpersonas izvietojušas speciālus dzīvnieku dzirdīšanas punktus. Tāpat to tuvumā tiek ierobežota lopkopība, lai savvaļas dzīvniekiem neatņemtu vienīgās auglīgās pļavas.
