Tibetas mastifi regulāri iekļūst trīs suņu šķirņu topu augšgalos gan kā senākā, gan arī kā dārgākā šķirne. Ja cīņā par izmēru Tibetas mastifs pa priekšu parasti palaiž savu radinieku angļu mastifu, tad cīņā par dārgākā suņa godu Tibetas mastifs pārliecinoši plūc laurus.
Pirms 9 gadiem kāds Ķīnas uzņēmējs sev iepatikušos Tibetas mastifu nopirka par 2 miljoniem dolāru. Toreiz tā bija vispasaules sensācija – kā par suni var maksāt tik daudz.
"Domāju, ka tas ir lielais augums, viņa balss, bravūrība un tā spalva. To ir izveidojuši paši cilvēki, kuri šo suni sākuši iegādāties – bagātnieki, un tādā veidā arī ir radies šis priekšstats par dārgāko suni," skaidroja Tibetas mastifa saimniece Inese Šulte.
Šulte minēja arī to, ka suns nebūs piemērots tiem, kuri dzīvo dzīvoklī. Tiem ir vajadzīga plaša teritorija un vieta, kur atrasties. Suns ir spēcīgs un liels, kas nozīmē, ka ir jābūt cilvēkam, kas spēj viņu savaldīt un noturēt. Tāpat mastifu bieži neiesaka kā pirmo mājdzīvnieku.
Ja cilvēks ir labi sagatavojies un sunim var veltīt daudz laika, tad problēmām nevajadzētu būt arī iesācējam, taču jārēķinās, ka ir atšķirība, vai saimnieku neklausa 10 kilogramu vai 80 kilogramu smags suns.
Mastifus raksturo kā gudrus, bet stūrgalvīgus. Mastifa saimniece Inese uzsvēra, ka sunim nevar ļaut dominēt un ir obligāti jāskolo suņu skolā. Viņš ne vienmēr viegli pakļaujas dresūrai, bet, ja to trenē jau no kucēna vecuma, tad problēmām ar audzināšanu nevajadzētu būt, stāstīja Šulte.
Mastifi ir lieliski sargsuņi, kuriem ir svarīgi socializēties. Zināmas atšķirības ir arī starp mastifu suņu dzimumiem. Suņu meitenes ir atvērtākas un savā teritorijā ielaiž gandrīz katru, taču mastifu puikas šķiro.
Mastifs ir nopietns mājas sargs, taču arī draudzīgs un atvērts pret visiem ģimenes locekļiem.
"Ja bērns sāk traucēt sunim, kad viņš guļ, tad suns vienkārši pieceļas un aiziet," skaidroja Šulte. Tā kā mājas sargāšanā suņus izkonkurē kameras un sensori, arī Tibetas mastifi sāk pārkvalificēties par kompanjoniem. Tie vairs nav tikai āra vai voljēru suņi. "Viņi tiek ielaisti mājās, paguļ gultā, dīvānā. Tā viņi arī izjūt to, ka cilvēks ir labvēlīgs pret viņu. Viņiem šī komunikācija ir vajadzīga, kaut nedaudz katru dienu," stāstīja suņu saimniece.
Kopumā praksē pārbaudītais liecina, ka Tibetas mastifs var būt labs kompanjons. "Viņš staigā pa Mežaparku, skrien gar jūru, iet kafejnīcās ar saimniekiem. Tas nozīmē to, ka viņš uzreiz ir pieradināts un saimniekiem ir tāds dzīves stils, ka viņi var atļauties ar šo suni doties visur. Visur viņš ir gaidīts un māk uzvesties," stāstīja mastifa saimniece Inese Šulte.
Milzīgais mastifa augums vairums cilvēkus nebiedē, un tie labprāt vēlas suni paglaudīt, to dara arī bērni.
"Ir zināms mīts, ka viņi ir suņi, kas ļoti daudz ēd. Bet viņi var neēst vairākas dienas, puiši var neēst pat līdz 5 dienām," skaidroja Šulte.
Barības devu katram sunim rēķina individuāli, taču dienas norma ir 3% no svara, kas nozīmē, ka 60 kilogramus smagai suņu meitenei dienā jāapēd 2 kilogrami pārtikas.
Tibetas mastifs var būt lielisks kompanjons, taču jāatceras, ka katram rūpīgi jāizvērtē savas spējas un gatavība šāda suņa ienākšanai ģimenē.
Iepazīsti suņu šķirnes
