"Spēlējis teātri"
Nonākot jaunajās mājās, Rikijs neko neplēsa, neko negrauza, nokārtojās tikai ārā. "Ar to nekādu problēmu. Visas nakts stundas viņš ir pacietīgs, viņš sagaida savu laiku, kad mēs viņu izvedam, arī tad, kad pēc darba atnāk mājās, viņš visu sagaida, viss ir bez problēmām," sacīja saimniece.
Tomēr pēc trim dienām suns sācis mainīties – riet uz visiem kaimiņiem un svešiniekiem.
Suns sāka baidīties arī no mašīnām, lieliem vīriešiem, straujām kustībām. Saimniecei radās aizdomas, ka Rikijs šo savu rakstura šķautni bija rūpīgi slēpis. "Man šķiet, ka pirmās 3–4 dienas bija reāls teātris. Viņš bija perfekts, viņš gāja pie siksnas, viss mums notika, bet tagad kaut kādi niķi nāk ārā. Viņš sāk pārbaudīt mūsu robežas. Cik tālu mēs atļausim viņam iet, cik tālu atļausim kaut ko darīt," vērtēja saimniece.
Palīgā Līgai un Rikijam steidzās dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs. Ekspertam ātri viss kļuva skaidrs. Rikija problēmu viņš nodēvēja par klasisku. Klasiska ir gan suņa reakcija, gan saimnieka nepareizā rīcība. Proti, katru reizi, kad Rikijs rej, Līga viņu mēģina nomierināt – pabužina, paglauda, taču suns to saprot citādāk nekā cilvēks. Rikijs saprot, ka saimniece atbalsta viņa riešanu.
Eksperts norādīja: "Šobrīd es redzēju tikai to, ka jūs katru reizi viņam apstiprinājāt to riešanu. Rejot jūs devāt viņam labumu, jūs dodat viņam labumu, viņu glaudījāt. Gribējāt nomierināt, bet šajā gadījumā tas darbojas tieši otrādi – ir vērts riet, ja viņš no jums var saņemt daudz vairāk, nekā bija pirms tam."
Glaudīt suni drīkst tikai tad, kad tas uzvedas pareizi. Riešana ir jāignorē un jāmēģina suni pārslēgt uz ko citu. Tikai tad, kad suns ir pārslēdzies, tikai tad apbalvot.
Šī kļūda ir bieži izplatīta – brīžos, kad suns bez iemesla sāk riet sabiedriskā vietā, pirmais, ko saimniekam gribas izdarīt – ir to apklusināt. Saimnieks pievelk suni klāt un paglauda, domājot, ka nomierina, taču suns to saprot citādi, tulkojot to kā riešanas atbalstu. Ja gribi saimnieka uzmanību – sāc riet.
"Vienmēr jāatceras – suns ir racionāls dzīvnieks, viņš dara tikai to, kam ir jēga. Ja viņš ar tādu uzvedību var panākt sev kādu labumu, viņš to atkārto, jo tas ir izdevīgi," norādīja eksperts.
Tas, ka Rikijs šobrīd ir bailīgs, nenozīmē, ka viņš ir cietis no cilvēku nežēlības. Eksperts uzskata, ka Rikija bailes drīzāk liecina par to, ka suns agrāk nav redzējis ne smagās mašīnas, ne tik daudz cilvēku.
"Iespējams, tas ir socializācijas trūkums, iespējams, ka viņš bija dzīvojis kaut kādā viensētas mājā meža vidū, kur nav pārāk daudz cilvēku, kas varēja uztrenēt viņa nervu sistēmu un parādīt, ka pasaule nav tik bīstama, kā šķiet tiem, kuri atbraukuši no meža," skaidroja Čipustanovs.
Uzdevums saimniecei
"Viņam vajag mainīt negatīvo attieksmi pret kairinājumiem, kas izsauc bailes, uz pozitīvu – lai tas kairinātājs būtu signāls, ka tūlīt būs forši, tūlīt būs garšīgi, tūlīt būs vairāk uzmanības no saimnieces un viss būs ļoti labi. Tad nebūs iemesla riet uz to cilvēku vai suni, vai nezinu, no kā viņš var baidīties, bet tieši otrādi – tas būs signāls, kas ieslēgs reakciju, kur mana barība," norādīja zoopsihologs.
Speciālists, apciemojot Rikiju, arī tika apriets, taču saimniece lika lietā iegūtās zināšanas, ar sagatavotu kārumu mēģinot pārslēgt Rikija uzmanību uz sevi. Kārumu Rikijam drīkst dot tikai tad, kad viņš neskatās uz kairinājumu, bet pievēršas saimniecei.
Sākumā Rikijs rej aizrautīgi, bet, redzot, ka neviens uz riešanu nereaģē, pēc brīža apklust. Rikijs ātri saprot, ka jāskatās un jāseko saimniecei, un istabā esošie svešie cilvēki viņi vairs nesatrauc, jo viņš domā par kārumiem.
Pēcāk uzdevums kļūst grūtāks.Tagad operators nevis mierīgi stāvēs, bet lēnām tuvojas Rikijam. Rikijs rej aizrautīgi. Ir redzams, ka bailes ir guvušas virsroku, tāpēc zoopsihologs iesaka saimniecei kārumu pietuvināt Rikija degunam un tādā veidā pagriezt Rikiju pret sevi.
Pamazām Rikijs pārstāj baidīties. Nākamo tuvošanos viņš uztver jau daudz mierīgāk un operatoram velta tikai pāris rējienus.
Tad Rikijs tiek mācīts nerejot paiet garām kairinājumam. Saimniece ir vienā istabas stūrī, Rikijs otrā, bet pa vidu svešie.
Kā veiksies uz ielas?
"Kad jūs ar viņu staigāsiet, ja viņš satiks kādu kairinātāju, kurš izsauc bailes parasti vai agresiju, tad vajag viņu pasaukt pie sevis un viņu par to apbalvot. Viņš skatās uz mašīnu, es viņu pārslēdzu un baroju," pamācīja eksperts.
Pārsteidzoši, bet iela ar mašīnām, kas iepriekš Rikiju ļoti biedēja, šoreiz viņam ir diezgan vienaldzīga. Bailes ir pārvarētas. Viņš aizrautīgi lasa citu suņu atstātās "vēstules" un mierīgi iet blakus zoopsihologam kā vecam paziņam. Riešana notiek tikai reizi, un to izdodas ātri pārtraukt, pārslēdzot uzmanību uz kārumiem.
Eksperta prognoze ir iepriecinoša – Rikijs ātri un labprāt mācās. Ja saimniece visu darīs pareizi, tad kaimiņi drīz varēs uzelpot, jo suns būs pārvarējis savas bailes.
