Daži fakti:
- Atklāts 1985. gadā;
- Tā centrā – 79 metru augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes;
- Skaldņu galā esošās zvaigznes simbolizēja piecus kara gadus un salūtu;
- Savukārt bronzas karavīru grupa – prieku par uzvaru;
- Bet uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija interpretēta kā dzimtene – māte.
Avots: Rīgas pieminekļu aģentūra
Tomaševskis, runājot par pulcēšanās "evolūciju" šī pieminekļa pakājē, skaidroja, ka padomju laikā katru gadu pie pieminekļa notika Otrā pasaules kara atceres pasākumi, uz kuriem bija jāiet valsts iestāžu darbiniekiem, strādniekiem,
bet tolaik šie pasākumi bija drīzāk uzspiesti, nevis brīvprātīgi.
Tomaševskis norādīja: "Bet 90. gadu sākumā tur gāja pārsvarā tikai karavīru radinieki, ļoti lieli padomju mantojuma atbalstītāji, bet tie nebija tādi masu pasākumi, kādus mēs redzējām divtūkstošajos gados un pirms dažiem gadiem. Viss mainījās divtūkstošo gadu sākumā, kad Krievijā mainījās politiskā vadība, kas šo lielo Tēvijas karu, kā to joprojām dēvē Krievijā, sāka izmantot politiskiem mērķiem, sabiedrības konsolidācijai, un šim Krievijas mērķim pieslēdzās arī daļa Latvijas sabiedrības, daļa Latvijas politisko spēku, kas tādā veidā gribēja konsolidēt savus vēlētājus."
Vēsturnieks nenoliedza, ka masu pulcēšanās laikā 9. maijā pie pieminekļa turpināja iet arī cilvēki, kuri vienkārši vēlējās pieminēt savus kritušos radiniekus, bet viņš uzskata, ka to var darīt arī kapos, kas joprojām nav aizliegts.
"Padomju pieminekļa demontāžas procesā mums būtu jāturpina [skaidrot] šai Latvijas sabiedrības daļai, kura joprojām grib pieminēt, nevis propagandēt, ka viņiem joprojām tas ir iespējams kapos. Kapi šajā procesā nekādā veidā netiek aizskarti, tie joprojām tiek aizsargāti, un viņiem šīs iespējas [pieminēt kritušos] ir," teica vēsturnieks.
Tomaševskis pieminekļa demontāžu uzskata par drīzāk pozitīvu notikumu, kas agri vai vēlu būtu noticis.
Pat ja nebūtu sācies iebrukums Ukrainā, jo sabiedrība agri vai vēlu nonāktu līdz šiem jautājumiem, jo diez vai Rīgā tādā vietā var atrasties objekts, kas slavina armiju, kura pēc Otrā pasaules kara okupēja Latviju. "Es domāju, ka šiem pieminekļiem būtu jāatrodas kaut kur vienkopus. Tā būtu laba cieņa pret māksliniecisko vērtību, kas daļai no šiem pieminekļiem noteikti piemīt, bet sabiedriskajās vietās, pilsētas centros šādiem pieminekļiem nav vietas," viņš atzina.
Piemineklis, 9. maijs, karš un mēs. Ko stāsta vēsture un cilvēki latviski un krieviski
Stāsts par vēsturi un cilvēkiem ar atšķirīgiem, bet sabiedrībā dzīviem viedokļiem, par to, kā tie veidojās un kāpēc viņi pauž vienu vai otru nostāju.
Vaicāts, vai daļa sabiedrības nemeklēs kādu citu pieminekli, kur pulcēties, vēsturnieks atzina, ka pašvaldībām par to būs jādomā. "Protams, ka būs mēģinājumi, kaut kāda iekšējā organizēšanās šajās grupās, ko tālāk darīt. Tas būs, bet es domāju, ka tas varbūt nenotiks tik masveidīgi, jo šis piemineklis un tam visam klāt esošā propaganda ir tas, kas ļoti piesaistīja šos apmeklētājus. Tiem, kas gribēs turpināt pieminēt, nebūs problēmu to darīt," sacīja Tomaševskis.
KONTEKSTS:
Būvlaukumu pieminekļa nojaukšanai Uzvaras parkā sāka iekārtot 22. augustā, bet dienu vēlāk tika nogāztas pieminekļa kompleksā esošās karavīru skulptūras un vēl dienu vēlāk – arī sievietes tēla statuja. Savukārt 25. augustā pēc vairāku stundu kalšanas nogāzts 79 metrus augstais obelisks.
Rīgas pašvaldībā atklāja, ka darbi ritēja ātrāk nekā plānots. Saskaņā ar likumu piemineklis bija jānojauc līdz 15. novembrim, savukārt ar būvniekiem noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam jāpabeidz būvdarbi šajā teritorijā.
Uzvaras parkā demontētā padomju pieminekļa vietā īstermiņa plāns paredz izveidot jauniešu atpūtas un sporta laukumu, savukārt par ilgtermiņa plānu vēl būs nepieciešama sabiedrības iesaiste un diskusijas, atzina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
