#LV99plus: Ievērojami ierobežo drukas izdevumu sūtīšanu no Vācijas

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Mūsu kaimiņiene, Cimermaņa kundze, ir sašutusi. Līdz šim viņa bija baudījusi kādu līdzšinējā kara iznākuma privilēģiju. Jau drīz pēc Vācijas armijas ienākšanas kļuva iespējams pilnīgi brīvi pa pastu pasūtīt grāmatas un avīzes no Vācijas. Tik jāatrod kāds paziņa vai jāsazinās ar pašiem grāmatu veikaliem un izdevējiem. Grāmatas cilvēki sūtīja samēra reti, bet preses izdevumi un literārie žurnāli lasītmīļiem bija lielā cieņā.

Līdz šim Cimermaņa kundze karu bija pārlaidusi ieslīgstot literāros piedzīvojumos. Iztēles pasaule ļāva vieglāk uztvert apkārt notiekošo. Viņas brālēns, arī liels lasītājs, Kēnigsbergā ik pāris dienu cītīgi sūtīja visas jau izlasītās vācu avīzes ar interesantiem romānu turpinājumizdevumiem.

Bet situācija ir mainījusies. Kopš septembra sākuma pa pastu vairs nedrīkstēs sūtīt drukas darbus, ja vien tie nav tieši nepieciešami peļņas vai izglītības vajadzībām.  Avīzes un romāni nav atļauto sūtījumu sarakstā. Cimermaņa kundze tagad ļoti pukojas. Aizlieguma dēļ Cimermaņa kundze ir zaudējusi iespēju uzzināt tālāko attīstību septiņos viņu interesējošos romānos.

*1918. gada 13. septembra ieraksts dienasgrāmatā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti