Ārpusreglamenta attiecības Latvijas armijā bija liela problēma ilgu laiku: “Jāsaka godīgi, slēgtās formās tā bija gandrīz līdz obligātā dienesta beigām 2006. gadā.”
“Virsnieki un instruktori, kuriem bija Padomju Savienības armijas pieredze, pieņēma to kā dabīgu procesu, no kā gandrīz nevar izvairīties.
Tam patiesībā saknes ir dziļāk cariskās Krievijas un impērijas cietuma hierarhijas sistēmā.
Tā nav tikai armijas sistēma, tam ir daudz dziļākas saknes,” uzsvēra Graube, norādot, ka pilnībā Latvijas armijā to izdevās iznīcināt caur profesionālo dienestu.
“Iekšējā kultūra mainījās atkarībā no vienības. Pirmie, kam ārpus reglamenta attiecības izdevās samazināt absolūti līdz minimumam, bija Zemessardzē – Cēsīs tika radīta obligātā dienesta rota pie Zemessardzes, kur vienā burbulī, ja tā var teikt, uzturējās viena iesaukuma cilvēki. Līdz ar to mēģināja ar dažādām metodēm izslēgt kontaktēšanos dažādu iesaukumu starpā. Kopumā situācija ar laiku uzlabojās,” skaidroja Graube.
Ja kāds NBS mūsdienās mēģina pierādīt, ka ir labāks par citiem, tad to liek pierādīt ar profesionālu rīcību. “Ja vari ātrāk skriet, labāk šaut – tas ir tas, kā iegūsti morālo pārākumu, nevis ar dūrēm, pašam neko neprotot,” norādīja Graube.
