"Tas ir kaut kas tik fascinējošs – jaunās dzīvības ienākšana. Ne velti angliski ir "midwife" – sieviete pa vidu starp bērniņu un mammu, to pasauli un šo pasauli. Ļoti maģiska profesija," sacīja vecmāte Madonas slimnīcā, Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Agnese Lemeševska, kura palīdzējusi nākt pasaulē aptuveni astoņiem simtiem bērnu.
Vecmātes uzdevums ir ne tikai pieņemt dzemdības, bet arī izglītot sabiedrību seksuāli reproduktīvos jautājumos un nepieciešamības gadījumā ņemt uzskaitē un novērot grūtnieces.
Taču nozares speciālisti cer, ka drīzumā valstī tiks nodrošinātas arī pēcdzemdību konsultācijas.
"Mūsu ģimenes ārsti ir diezgan aizņemti, un būtu jauki, ja katra māmiņa saņemtu vismaz vienu pēcdzemdību vizīti mājās, jo mēs redzam, ka pieprasījums ir. Bieži vien tieši ar pirmo bērniņu ir ļoti daudz jautājumu. Ārsts ārstē, bet vecmāte palīdz ar aprūpi, ar zīdīšanas konsultāciju un vispār aptvert jauno vecāku lomu. Tāda konsultācija būtu ļoti noderīga, tāpēc es ceru, ka mani dzird arī kādas valstiskas organizācijas, kas varētu ieplānot nākotnē šādu pakalpojumu," teica vecmāte.
Runājot par dzemdībām, viņa norādīja, ka pēckara gados lielākoties tika pieņemts lēmums par ķeizargriezienu, taču apzinoties, ka arī tam ir riska faktors, šobrīd pasaulē arvien vairāk dzemdības atkal norit dabiskā veidā.
"Iejaucamies tikai tad, ja neiet uz priekšu tā, kā plānots. Tas, protams, ir labi, jo senās dienās bija augsta bērnu un māmiņu mirstība, bet šobrīd mēs varam izglābt gandrīz visus bērniņus," teica Lemeševska.
Agrāk medicīna nebija tik attīstīta, taču sievietēm bijis veselīgāks dzīvesveids.
"Senos laikos sievietes ļoti daudz fiziski strādāja, bija maz ko ēst un bērniņi bija mazāki,
tad šobrīd dzemdības reizēm ir grūtas, jo sieviete ir maz kustējusies, atļāvusi sev ēst visu un bērniņš ir liels. Gribētu aicināt topošās māmiņas atcerēties, ka dzemdības ir kā noskriet maratonu un tam ir jāgatavojas visu grūtniecības laiku – pastaigas un veselīgs uzturs, tad arī būs vieglāk dzemdībās," stāstīja speciāliste.
Viņa atzina, ka vecmāte nav tikai profesija, bet gan dzīves aicinājums, un priecājas, ka, lai arī salīdzinoši maz, jaunieši interesējas par šīs profesijas apguves iespējām.
