Latvijā projektu koordinē RSU, un tā komandā ir gan tādi pieredzējuši pētnieki kā profesore Dace Rezeberga, gan RSU studenti un rezidenti.
Pirmais tik plaša vēriena projekts Eiropā
Pētījuma aizsākumi meklējami 2014. gadā, kad Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteica mātes un bērna aprūpes problēmas Eiropā un pēc diviem gadiem izstrādāja vadlīnijas, kādai jābūt pozitīvai dzemdību pieredzei. Balstoties uz tām, izveidoja pētījuma anketu ar 40 kritērijiem, kas aptvēra četras sadaļas, – vērtējumu par pieredzēto aprūpes kvalitāti, cilvēkresursu pieejamību un infrastruktūras nodrošinājumu, kā arī ar Covid-19 saistītās izmaiņas. Piemēram, anketā ir jautājumi par fizisku un emocionālu vardarbību dzemdībās, nesaskaņotu manipulāciju veikšanu, krūts barošanas problēmām, aizliegumu māmiņai atrasties kopā ar bērnu pirmajās stundās pēc dzemdībām vai aizliegumu būt kopā ar partneri dzemdību iestādē.
Sievietes Latvijā tika lūgtas gan aizpildīt anketu, gan dalīties ar to sociālajos tīklos. Tāda pieeja respondentu atlasei bija visās pētījumā iesaistītajās valstīs. Pašlaik anketa ir pieejama 25 valodās, bet mērķis ir iegūt pilnīgu ainu par visu Eiropu. Šobrīd no anketas ir izņemti jautājumi par Covid-19, jo tas vairs nav aktuāli. Pētījumam nav konkrēta laika rāmja – tas tika sākts 2020. gadā, un tam vēl joprojām turpina pievienoties valstis.
RSU dalība pētījumā sākās ar manu iniciatīvu, pateicoties starptautiskās sadarbības pieredzei un plašajam kontaktu lokam. Redzēju, kā mana Slovēnijas kolēģe internetā dalās ar šo anketu.
Es nodomāju: Slovēnija ir tikpat maza valsts kā Latvija, un viņiem ir tāds pētījums!
Ar katedras vadītājas profesores Daces Rezebergas atbalstu veicām visas formalitātes, un Latvija ar RSU starpniecību kļuva par šā pētījuma dalībnieci. Mūsu pētnieku komandā ir svarīgi nodrošināt pēctecību, tāpēc pētījumā iesaistījām gan rezidentus un medicīnas studentus, gan topošās vecmātes.
Vardarbība dzemdībās, atbalsts zīdīšanai – risināmās problēmas Latvijā
Pētījumā pašlaik apkopoti dati par dzemdībām no 2020. gada marta. To plānojam turpināt, bet jau tagad iegūtie rezultāti ļauj veikt secinājumus par mātes un bērna veselības aprūpi. Kā galvenie ieguvumi no pētījuma ir iespēja atpazīt problēmas dzemdību aprūpē un līdz ar to veikt pamatotas darbības to novēršanai, iegūt starptautisku pieredzi no kolēģiem citās valstīs un salīdzināt datus, jo tos apkopo un vienoti apstrādā projekta vadošie partneri – Itālijas kolēģi. Tāpat pētījums ļauj vērtēt situāciju un izmaiņas dzemdību aprūpē laika griezumā, turklāt ne tikai Covid-19 pandēmijas laikā, bet arī pēc tās.
Ļoti svarīgi sieviešu pieredzi ietērpt objektīvi vērtējamos datos. Pētījuma rezultāti var palīdzēt ārstniecības institūcijām, veselības politikas veidotājiem un mācību iestādēm, kuras sagatavo veselības aprūpes speciālistus. Arī sievietēm šie rezultāti ir noderīgi, lai, dodoties uz dzemdībām, viņas zinātu savas tiesības un to, kādai ir jābūt labai aprūpei.
Kā gan pirmdzemdētāja var zināt, kas viņai jājautā un jāzina, ja nav neviena, kurš to izstāsta?
Šobrīd Slimību profilakses un kontroles centrs iekļāvis šīs anketas jautājumus arī savā pacientu pieredzes aptaujā.
Pētījuma dati rāda, ka apmēram 17% sieviešu dzemdībās ir cietuši no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības. Emocionālā atbalsta trūkumu norādīja ap 30% respondentu.
Vairāk nekā 35% aptaujāto atzīst, ka atbalsta personām būtu jāpavada vairāk laika pie jaunās māmiņas. Nepietiekams atbalsts zīdīšanai bija viens no satraucošākajiem jautājumiem un norāda uz būtisku problēmu – 32,7% sieviešu atzina, ka ne vienmēr bija pieejama palīdzība un nebija arī informācijas par ieguvumiem no ekskluzīvas krūts barošanas.
Man kā praktizējošai ārstei šie rezultāti bija pārsteidzoši, jo vienmēr šķita, ka pie mums atbalsta krūts barošanu, taču aptaujas dati rāda ne visai iepriecinošu ainu.
Līdz ar to varam secināt, ka tas, ko darām pašlaik, nav īpaši efektīvi un ir jādomā citas pieejas. Satraukumu rada arī tas, ka 60–70% māmiņu nezina, kā rīkoties, ja ir asiņošana vai temperatūra pēc dzemdībām, vai arī to, kādas ir brīdinošās pazīmes par bērniņa veselības pasliktināšanos. Lai to mainītu, pietiktu ar vienkāršu risinājumu – informatīvu bukletu, kas papildinātu ārsta sniegto informāciju.
Latvija uz Eiropas fona – kopumā rādītāji sliktāki
Pētījums rāda, ka citās Eiropas valstīs ir zemāka vardarbība un citas problēmas dzemdību aprūpē. Ideāla situācija nav nekur. Pēc vardarbības rādītājiem Latvija ir pa vidu (17%), mums nav sliktākā situācija Eiropā, taču noteikti ir, kur tiekties.
Ir valstis, kur rādītāji ir labāki, piemēram, Norvēģija (8,1%), Luksemburga, Šveice (9,6%), Slovēnija (11%). Ir valstis, kur situācija ir sliktāka, piemēram, Bosnija un Hercegovina (30,5%) un Serbija (23%).
Liela pētījuma priekšrocība ir kopīgā anketa visām valstīm – tas ļauj apskatīt un salīdzināt rādītājus visās 40 pozīcijās. Pēc pētījuma datiem redzam, kurās valstīs ir labāka situācija un kurām varam lūgt dalīties ar pieredzi, lai uzlabotu arī mūsu situāciju. Mums ir plašs kontaktu loks, varam brīvi uzrunāt kolēģus citās valstīs un jautāt. Skaitļi vien bieži neko nepasaka, un mums ir jāsaprot, ar kādām metodēm un rīkiem jau šodien varam darboties, lai būtu labāk. Šis pētnieku tīkls ir ļoti vērtīgs ieguvums.
Par pētījuma globālo nozīmi liecina fakts, ka 2022. gada decembrī starptautiskā žurnālā "The International Journal of Gynecology & Obstetrics" bija tam veltīts speciālizlaidums, publicēti trīs kopīgie raksti un septiņi atsevišķu valstu, tostarp Latvijas, pētnieku raksti.**
Pētījuma turpinājums – lielāka datu bāze un mediķu aptauja
Pētījuma gaitā jau ir iegūtas 75 000 anketas, tai skaitā 7000 no Latvijas, kas ir daudz attiecībā pret mūsu iedzīvotāju skaitu. Tuvākajā laikā plānojam datus analizēt un salīdzināt, vai aprūpes rādītāji pēc Covid-19 pandēmijas ir kļuvuši labāki.
Nākamie soļi ietvertu veselības aprūpes speciālistu informēšanu par atrastajām problēmām un dalīšanos ar jauno māmiņu pieredzes stāstiem. Tāpat jāsadarbojas ar kolēģiem no citām valstīm, lai savstarpēji dalītos pieredzē un uzlabotu kopējo mātes un bērna aprūpi visā Eiropā. Mūsu pienākums ir ļaut sievietēm justies sadzirdētām un panākt, lai seko arī rīcība situācijas uzlabošanai.
Jāatzīmē, ka pētījuma dati neatspoguļo visu Latvijas sieviešu dzemdību pieredzi, kaut kopumā analizētas 5–7% no kopējo dzemdību skaita 2020. un 2021. gadā. Tā kā anketa tika izplatīta tikai internetā – sociālajos tīklos, dažādos forumos, ar influenceru palīdzību, no sasniegto respondentu skaita 75% ir ar augstāko izglītību un no Rīgas. Neesam tikušas līdz sievietēm lauku reģionos un ar zemāku izglītības līmeni; uzklausīt arī viņu viedokli būtu pētījuma nākotnes uzdevums. Šeit mums palīdzētu reģionu slimnīcu dzemdību nodaļu iesaistīšanās anketēšanā.
Ieskicēšu vēl vienu turpmāk veicamo uzdevumu – šim pētījumam ir 360 grādu fokuss, jo aptaujājam ne tikai sievietes, bet arī veselības aprūpes speciālistus. Diemžēl Latvijā šai anketēšanai nav lielas atsaucības, un pašlaik strādājam, lai sasniegtu šos speciālistus. Ar šo aptauju gribam noskaidrot, kā viņi vērtē savas zināšanas un kā jūtas savā darba vietā. Tas ir svarīgi, jo pozitīvā dzemdību pieredze sākas, veselības aprūpes speciālistam ienākot savā darba vietā.
Arī PVO vadlīnijās šis aspekts ir īpaši uzsvērts – darba devējam ir jārūpējas par savu darbiniekiem, un, ja viņi nejūtas labi savā darba vietā, tad stresa situācijās var būt saskarsmes problēmas kā personāla vidū, tā ar dzemdētāju un viņas piederīgajiem.
* Projektu IMAgiNE EURO (Improving MAternal Newborn carE In the EURO Region) koordinē PVO sadarbības centrs Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico (IRCCS) Burlo Garofolo Triestē, Itālijā.
** Rakstu par situāciju Latvijā sagatavoja Elizabete Pumpure, Dārta Jakovicka, Gita Jansone-Šantare un prof. Dace Rezeberga.
