Stāsti

Apartamentu izīrēšana tūristiem kļūst par konkurentu viesnīcniekiem

Stāsti

Plāno atjaunot vairākus Rīgas centra parkus

Vāc parakstus par desmit brīvām dienām nedzīvi dzimušu bērniņu tēviem

Vāc parakstus par desmit brīvu dienu piešķiršanu nedzīvi dzimušu bērniņu tēviem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Desmit brīvas dienas nedzīvi dzimušu bērniņu tēviem – šāda iniciatīva šīs nedēļas sākumā ievietota sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv". Parakstu vākšanas iniciators uzsver, ka šīs 10 dienas ir ļoti būtiskas, lai mirušā bērniņa vecāki spētu pārdzīvot notikušo kopā un atbalstītu viens otru. Tēviem šāda iespēja šobrīd nav paredzēta.

Šī portālā „manabalss.lv” uzsāktā parakstu vākšana balstās iniciatīvas iesniedzēja Raivja Ozoliņa paša ģimenes bēdīgajā pieredzē. Pērnā gada nogalē abi ar sievu zaudēja bērniņu. Bērns piedzima nedzīvs.

„Es domāju, ka to nav iespējams aprakstīt, un nav arī vērts meklēt vārdus, tas ir šausmīgi grūti, ir ļoti svarīgi, lai abi vecāki būtu kopā…'' Raivis piebilst, ka svarīgi, kā vecāki mēģina aptvert bērna zaudējumu, lai spētu par savām izjūtām runāt un, ja vajadzīgs, piesaistīt speciālistu. Pēc nelaimes kopā ar sievu viņš pavadījis daudz laika – vairāk nekā desmit dienas. Viens otru balstījuši, stiprinājuši, daudz runājuši par notikušo, neļaujot noslēgties sevī. Raivim bijusi iespēja izrauties no darba.

„Mana darba vieta un pozīcija ļāva paņemt tik daudz brīva laika, cik man ir nepieciešams, bet tas lika aizdomāties par situāciju Latvijā kopumā. Tad viņiem ir divas iespējas - vai nu nākamā dienā pēc bērniņa zaudēšanas dodas uz darbu vai, visticamāk, viņi zaudēs darbu. Es pieņemu, ka tāda situācija var būt,” spriež Ozoliņš.

Tā arī tapa Raivja Ozoliņa iniciatīva – desmit brīvas dienas nedzīvi dzimušu bērniņu tēviem. Uzsvars ir uz tēviem, jo māmiņas arī tad, ja dzemdības beigušās nelaimīgi, vēl ilgāku laiku var atgūties, neapmeklējot darbu un saņemot pabalstu. Iniciatīvā minēts, ka par paternitātes pabalsta saņēmēju būtu jānosaka arī nedzīvi dzimuša bērniņa tēvs, taču Ozoliņš norāda, ka nav noteikti jāpiesaista tieši šim pabalstam:

„Bet uzsvars nav uz šo pabalstu, bet tieši uz šo laiku, vismaz desmit dienas. Es pietuvinājos šim paternitātes pabalstam, kas ir priecīgu notikumu gadījumā. Šīs desmit dienas ir neatsverami svarīgas un daudz svarīgākas īpaši šādos bēdīgos brīžos, kad ģimenei ir notikusi kāda nelaime, nekā, kad bērniņš ir piedzimis. Te sabiedrībai un valsts pārvaldei būtu jāiet roku rokā”.

RaivisOzoliņš parēķinājis, ņemot vērā vidējo bruto algu, 10 dienu pabalstu un pabalsta likmi, un vidējo nedzīvi dzimušo bērnu skaitu – ap 110 gadā -, ka valsts izdevumi gadā būtu ap 24 tūkstošiem gadā, bet šīs desmit dienas ģimenei kopā būtu neatsverams ieguldījums.

Tomēr, kā noskaidroja Latvijas Radio, Labklājības ministrijā uz šo iniciatīvu skatās skeptiski. Vispirms atgādina, kā ir, ja dzemdību iznākums ir laimīgs - kad vecāki kļūst par tēvu un māti, tēvam pienākas paternitātes atvaļinājums, kura ilgums ir 10 kalendārās dienas pēc bērna dzimšanas un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, lai palīdzētu jaundzimušā bērna aprūpē, lai būtu kopā ar bērnu, veidotu saikni un lai atbalstītu māti.

„Tajā brīdī, kad bērns piedzimst nedzīvs, šī paternitātes atvaļinājuma mērķis vairs nepastāv. Tādā gadījumā, protams, tēvam vairs nepienākas paternitātes atvaļinājums, jo iztrūkst nepieciešamā atvaļinājuma mērķis un būtība. Ja ir doma pielīdzināt situācijas, kad piedzimst nedzīvs bērns, situācijai, kad piedzimst dzīvs bērns un kad pienākas paternitātes atbalsta piešķiršana un pabalsta piešķiršana sociāli apdrošinātām personām, - manā ieskatā nebūtu īsti pareizs veids līdzināt šīs situācijas attiecībā uz tēvu,” savu viedokli pauž Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa.

Labklājības ministrijas pārstāve norāda – ja tēvam ir individuāli apstākļi neturpināt darbu, tas būtu risināms citā veidā – vai nu ņemot atvaļinājumu vai, ja ir medicīniskas indikācijas, jādodas pie ģimenes ārsta.

Rīgas Stradiņa universitātes docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks savukārt uzsver, ka grūtniecība pārim, kas dzīvo kopā, ir kopējs bērna gaidīšanas pasākums, kur emocionālā ziņā abi vecāki ļoti līdzīgā līmenī, un, ja grūtniecība beidzas bēdīgi, vairākumā gadījumu abi pārdzīvo. Viņš šo iniciatīvu sauc par ļoti vērtīgu.

„Tādā ziņā, ka tā pievērš uzmanību faktam, ka bērna radīšana nav tikai sievietes solo pasākums, tajā ir iesaistīti vismaz jau divi cilvēki, bet varbūt arī vairāk. Un, ja pastāv viedoklis, ka ir nepieciešams stiprināt ģimenes, tad noteikti ir nepieciešams arī apzināties, ka bērna radīšana un ar to saistītie dažādi pasākumi nav tikai un vienīgi saistīti ar sievieti,” norāda Sedlenieks

Arī Raivis Ozoliņš - autors portālā manabalss.lv ievietotajai iniciatīvai par desmit brīvām dienām nedzīvi dzimušu bērniņu tēviem - norāda, ka te jādomā par būtību – kā nelaimes brīdī stiprināt Latvijas ģimenes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti