Nacionālā botāniskā dārza Salaspils oranžērijā trešo reizi uzziedējis tropiskais augļu koks, kura dzimtene ir Centrālamerika. Uzziedējušais avokado ir deviņus gadus vecs.
Kā ziņo Nacionālā botāniskā dārza pārstāve Ilze Ķigure, Salaspils oranžērijā šobrīd zied ananass, kokveida fuksija, karaliskā strelīcija, Urugvajas feihoja, oksāles un pumpurus raisa arī sukulenti.
Avokado sēklas izdiedzē, tās vienkārši iestādot podā. Nepieciešams dziļš pods, saulaina, gaiša vieta un vienmērīga +18 grādu temperatūra. Auga zari jāapgriež rudenī vai agri pavasarī, veidojot vainagu. Sarežģītāka ir tālākā koka audzēšana, jo neatbilstošs apliešanas režīms veicina lapu brūnēšanu un nobiršanu.
Avokado (Persea americana) ir ātraudzīgs koks vai krūms, kas savvaļā var izaugt 20-40 metru garš ar 8-30 centimetru garām lapām, kuras saspiežot, izdalās anīsam līdzīga smarža. Avokado ziedi ir zaļgandzelteni, klāti smalkiem matiņiem, apmēram piecus līdz astoņus milimetrus gari, ķekarveidīgi. Augļi parasti olveida vai bumbiera formas ar zaļganu vai dzeltenu mīkstumu. Koka augļi nogatavojas pēc noplūkšanas, tāpēc ilgāk saglabājas, paliekot zaros. Avokado augļi ir barojoši un vitamīniem (A, B, C) bagāti. Vietām Centrālamerikā auglis iesaukts par "nabagu maizi", jo 100 gramu satur 220 kilokalorijas. Avokado eļļu izmanto kosmētikā, taču tekstilrūpniecībā kā krāsvielu mēdz lietot pienainu šķidrumu, ko izdala tā sēklas.
