RSU profesore: Pētījums Francijā atklāj – vakcīnas samazina smaga Covid-19 risku par 90%

11. oktobrī publicēts Epi-Phare – Francijas veselības sistēmas, nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (l’Assurance Maladie – CNAM) un valsts ANSM medicīnas aģentūras izveidotās zinātniskās grupas pētījums, kura rezultāti pierāda, ka vakcīnas  samazina smaga Covid-19 risku par 90% un arī pasargā no dominējošā vīrusa paveida – delta varianta – radītajām smagākajām izpausmēm. Šis ir līdz šim lielākais šāda dizaina pētījums, kas atkārtoti apliecina vakcīnu efektivitāti.

Pētījumā piedalījās 22,6 miljoni Francijas iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem. Pētījuma rezultāti apliecina, ka vakcinācija samazina Covid-19 izraisītas nāves vai hospitalizācijas risku par 90%. “Tas nozīmē, ka vakcinētajiem, salīdzinājumā ar nevakcinētajiem, ir deviņas reizes mazāks risks nonākt slimnīcā vai nomirt Covid-19  rezultātā,” aģentūrai AFP komentēja Mahmuds Zureiks (Mahmoud Zureik), pētījuma vadošais epidemiologs.

Šajā pētījumā laika posmā no 2020. gada 27. decembra, kad Francijā tika uzsākta vakcinācija, līdz šī gada 20. jūlijam, tika salīdzināti 11,3 miljoni vakcinētu iedzīvotāju vecumā pēc 50 gadiem ar tikpat lielu un tāda paša vecuma nevakcinēto iedzīvotāju grupu. Pēc datu analīzes noskaidrots, ka, sākot ar 14 dienu pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas, Covid-19  izraisītas hospitalizācijas un nāves riska samazinājums ir lielāks par 90%. Līdzīgus rezultātus ir uzrādījuši arī Izraēlā, Apvienotajā Karalistē un ASV veikti pētījumi.

Avots: "Epi-Phare" pētījums

Vakcīnu efektivitāte un spēja novērst pašus nopietnākos Covid-19  simptomus nemazinājās visa piecus mēnešus ilgā pētījuma laikā, secinājuši zinātnieki. Pētniekiem bija tikai mēnesis laika no vīrusa delta varianta izplatības sākuma Francijā līdz pētījuma noslēgumam, taču rezultāti apliecina, ka vakcīnas samazina nopietnu simptomu un nāves risku par 84% 75 gadus vecu un  vecāku respondentu grupā un par 92% 50–74 gadus vecu respondentu grupā.

Rezultāti bija vienādi, neatkarīgi no tā, vai respondents bija saņēmis “Pfizer/BioNTech”, “Moderna” vai “Oxford/AstraZeneca” vakcīnu.

50–74 gadus vecu pētījuma respondentu grupā 53,6% bija saņēmuši “Pfizer/BioNTech” vakcīnu, 7,1 % – “Moderna” vakcīnu bet 39,2% – “AstraZeneca” vakcīnu. Savukārt par 75 gadiem vecāku respondentu grupā saņemto vakcīnu sadalījums bija šāds: 85,3% – “Pfizer/BioNTech”, 8,7% – “Moderna”,  6,1% – “AstraZeneca”.

“Janssen” vienas devas vakcīnu (tā Francija tika reģistrēta vēlāk) saņēmušās personas pētījumā iekļautas netika, jo pētnieki uzskatīja, ka, lai adekvāti novērtētu šīs vakcīnas efektivitāti, nepieciešams lielāks respondentu skaits un lielāks laika periods.

Lai nodrošinātu atbilstošāko iespējamo salīdzinājumu, pētnieki salīdzināja viena un tā paša vecuma, dzimuma un vienā tajā pašā reģionā dzīvojošus vakcinētus un nevakcinētus  cilvēkus. Pētījumā uzmanība tika pievērsta tikai infekcijas pašiem smagākajiem simptomiem, bet netika izvērtēts, vai vakcīnas novērš inficēšanās un vīrusa pārneses risku.

Zureiks uzsvēra, ka no sabiedrības veselības aspekta svarīgākie ir tieši paši nopietnākie inficēšanās gadījumi un to novēršana.

“Epidēmija bez nopietniem inficēšanās gadījumiem vairs nav epidēmija,” viņš piebilda. 

Pētījuma ziņojumā secināts: “Visas pētītās Covid-19 vakcīnas ir augsti efektīvas, proti, tās šobrīd faktiski izskauž smagus Covid-19  infekcijas gadījumus 50 gadus vecu un vecāku cilvēku populācijā Francijā. “Epi-Phare” pētījuma turpinājums sniegs mums iespēju izvērtēt šīs efektivitātes evolūciju ilgākā laika periodā un labāk noteikt vakcinācijas ietekmi uz delta variantu.”

Latvijā šobrīd ir pieejamas visas Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātās vakcīnas un jebkurš iedzīvotājs, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu, var vakcinēties pret Covid-19  bez maksas. Vakcinācijas mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību pret Covid-19, kā arī nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.

Pētījuma publikācija pieejama šeit.

Raksts tapis Nacionālā veselības dienesta Zinātnes komunikācijas projekta ietvaros

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt