Ģimenes ārste Barba Tuzika uzsvēra, ka, ārstējoties mājās, galvenais ir – saglabāt mieru.
“Pārāk neuztraukties, jo, manuprāt, pašlaik viena no lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki ir ārkārtīgi bažīgi par šo saslimšanu, kas ne vienmēr ir pamatoti, jo vairumā gadījumu slimība norit salīdzinoši viegli un ir ārstējama mājās,” sacīja Tuzika.
Ģimenes ārsts Iļja Meniss norādīja, ka pirmkārt jāapzinās, kā saslimušais jūtas, kādas ir viņa sūdzības.
"Atkarībā no pacienta pašsajūtas, sūdzībām, hroniskām slimībām, mēs mēģinām ieteikt kaut ko imunitāti stiprinošu – visus vitamīnus – C, D vitamīnu, magniju, B grupas vitamīnus, meldoniju var lietot,” skaidroja Meniss.
Kā atzīst apjautātie ģimenes ārsti, specifiskas ārstēšanas vīrusam joprojām nav.
Pēc Menisa teiktā, gadījumos, kad ir smēķētāji vai smagi slimnieki ar hroniskām elpceļu slimībām, var domāt arī par antibiotikām, bet tās neārstē pašu infekciju, bet gan blakus saslimšanas.
“Sākotnēja saslimšana parasti sākas ar augstu temperatūru, ar sliktu pašsajūtu, un šinī gadījumā ir jārīkojas, kā pie visām elpošanas saslimšanām – jādzer daudz šķidrums, jālieto C un D vitamīns, vienkārši jāguļ un jāatpūšas. Pie augstas temperatūras jālieto tieši tie paši līdzekļi, ko lieto parasti, tas ir – paracetamols un ibumetīns,” norādīja Tuzika.
Kurā brīdī ģimenes ārsts saprot, ka ar ārstēšanos mājās vīrusu neuzveikt? Elpas trūkums un elpošanas problēmas ir simptomi, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība. Gadījumos, ja ir grūta elpošana vai ļoti, ļoti liels klepus, Tuzika aicina saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Vairāk par Covid-19 norisi var lasīt Lsm.lv rakstā “Trīs Covid-19 fāzes – no nemanāmas inkubācijas līdz dziļiem elpceļu bojājumiem”.
“Viens no rādītājiem ir skābekļa saturācija asinīs. Ja ir zem 94%, tad var sākt satraukties; ja ir pie 90, tad tiešām jāskatās – jo organismam ir skābekļa bads,” piebilda Meniss.
Arī nedēļu ilgu un neizzūdoši paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kā arī izteiktu miegainību ārsti iesaka neatstāt bez ievērības.
“Pacients ir ļoti, ļoti miegains, vairs nav spēka piecelties, elpo biežāk par 20 reizēm minūtē, var redzēt, ka var sēdēt tikai pussēdus, viņam pietrūkst elpas. Noteikti, ka nedēļu ar tik lielu temperatūru visas organisma sistēmas cieš, un es ieteiktu tomēr – ja ir iespēja un tiešām kapacitāte atļauj slimnīcās, tad labāk braukt uz slimnīcu,” norādīja Meniss.
Kā laikā, kad apkārt plosās vīrusi un laikapstākļi vairs nelutina, mēs varam stiprināt savu imunitāti? Farmaceite Zane Melberga kā klasisku imunitātes stiprinātāju nosauca C vitamīnu. Izvēloties uztura bagātinātājus, kompleksos vitamīnus, farmaceite iesaka raudzīties, lai tajos tieši C vitamīns būtu lielākā devā. Ieteicams izvēlēties nelielus kompleksus, kas sastāv no četrām, piecām vielām un domāti specifiski imunitātes stiprināšanai. Tāpat Covid-19 laikā, pēc farmaceites teiktā, īpaša uzmanība sākta pievērst minerālvielām, kas stiprina imunitāti, – tās ir cinks, varš un selēns.
Tomēr farmaceite uzsvēra, ka vitamīni mīt ne tikai dažādos aptiekās nopērkamajos uztura bagātinātājos.
“Mēs ļoti daudz varam ēst svaigus dārzeņus, svaigus augļus. Šobrīd ir ķirbju laiks, sulu laiks – tādā veidā mēs arī varam stiprināt savu organismu, apgādājot to ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām,” ieteica Melberga.
Farmaceite arī dalījās novērojumos, ka šoruden salīdzinājumā ar pagājušo gadu cilvēki slimo vairāk. “Ir gan iesnas, gan klepus, gan paaugstināta temperatūra,” pauda Melberga.
