“Lai demonstrētu klepus pilienu izplatību telpā, izveidojām tehnoloģisku risinājumu klepus simulācijai. Izmantojām fluorescējošu šķīdumu, lai vizuāli uzskatāmi un efektīvi parādītu klepus pilienu izplatību telpā,” skaidroja Šlēziņa.
“Klepus epizode tiek veikta divos veidos – ar un bez aizsargmaskas,” norādīja centra vadītāja.
Pētnieki secināja, ka bez aizsargmaksas klepus pilieni izplatās līdz diviem metriem. Savukārt, aizsargmasku lietojot, klepus daļiņas koncentrējas tajā un apkārtējie tiek pasargāti. Vienlaikus Šlēziņa uzsvēra, ka maskas ir jālieto pareizi, lai tās sniegtu aizsardzību.
“Diemžēl cilvēki, lietojot masku, sajūt viltus aizsardzību un pieskaras tai ar plaukstām, ieliek masku kabatā un uzliek atkārtoti, kas rada pretēju efektu. Tas, ko varam darīt – šķaudīt elkonī un mācīt to jau agrīni bērniem, lai šī kustība kļūtu ierastāka,” rosināja speciāliste .
Šlēziņa arī norādīja, ka maska pasargā apkārtējos cilvēkus no tiem, kuriem ir elpceļu saslimšanas simptomi. “Tā nepasargā nēsātāju no saslimšanas ar vīrusa infekciju,” viņa atgādināja.
