Ja daudzās darba vietās tiek pievērsta uzmanība tam, lai cilvēkiem, kuriem ilgas stundas jāsēž pie datora, darba vide ir iekārtota ergonomiski pareizi, tad, strādājot no mājām, tam uzmanība tiek pievērsta mazāk. Tas nākotnē var radīt nopietnas veselības problēmas, sākot ar sāpēm mugurā un beidzot ar vēnu ārstēšanu.
"Sāk sāpēt plecu josla, ir saspringta muskulatūra, var parādīties galvassāpes. Visdrīzāk pēc kāda laika cilvēkiem būs nepieciešama medicīniska palīdzība," skaidroja Stradiņa slimnīcas fizioterapeite Dace Driba.
Lētāk ir iekārtot drošu darba vidi, nekā pēc tam tērēt naudu veselības problēmu novēršanai.
Strādājot ar datoru, jāievēro daži vienkārši principi. Vispareizāk būtu sēdēt biroja krēslā, kuram ir atzveltne.
"Vislabākais ir atbalstīt muguru pret atzveltni, ja krēsls ir pietiekami ērts. Piebraucam tuvu klāt savam galdam tā, lai rokas būtu virs galda," stāstīja fizioterapeite.
Sēžot pie datora, mugurai ir jābūt taisnai, kājām saliektām apmēram 90 grādu leņķī. Arī rokas ir saliektas aptuveni 90 grādos. Acīm jābūt vienā līmenī ar monitoru vai nedaudz, nedaudz augstāk.
"Noteikti neaizmirst, ka ilgstoši skatoties ekrāna, vajag atslogot redzi. Paskatāmies kaut kur tālumā,
neskatāmies visu laiku intensīvi tikai ekrānā. Un galvenais, lai nav ieraduma sajūta, ka gribam pabīdīt galvu uz priekšu," sacīja Driba. "Pēc pasaules vadlīnijām, ir tā, ka 20 minūtes sēžam un tad mēs varam 2–3 minūtes piecelties kājās, izstaipīties, atliekties un tad atkal atgriežamies pie darba.
Klēpjdators nebūs ērtākais rīks ikdienas darbam. Strādāšana guļot dīvānā nebūs veselīga. Arī ar klēpjdatoru ir jāstrādā pie galda. Dators būtu jānovieto uz paaugstinājuma, piemēram, uz grāmatām un tam klāt jāpieslēdz tastatūra un pele, jo tikai tā varēs nodrošināt pareizu sēdēšanas pozu.
