Šobrīd Latvijā drīkst tirgot produktus, kas satur transtaukskābes, uz iepakojuma nenorādot to klātbūtni vai daudzumu. Par sliktajiem taukiem dēvētās transtaukskābes atrodas hidrogenētajos jeb pārveidotajos augu taukos un eļļās. Hidrogenēšana ir rūpnieciska tauku cietināšana, lai tie būtu ērtāk izmantojami ražošanas procesā. Sabiezinātie tauki kļūst karstumizturīgi un produktam krietni palielinās derīguma termiņš.
'Ja mēs skatāmies, cik kopā transtaukskābes var uzņemt ikdienā, tad tas ir nulle grami,” saka uztura speciāliste Lizete Māldere.
Pašlaik vienīgais rādītājs, ka produkts var saturēt transtaukskābes, ir tad, ja marķējumā norādīts, ka produkts satur augu taukus vai tie ir hidrogenēti vai daļēji hidrogenēti, skaidro Māldere.
Arī cena var būt rādītājs - Māldere netic, ka cepumos par diviem eiro kilogramā izmantots sviests, nevis iecietinātie tauki. Cilvēka organisms transtaukskābes neprot pielietot.
„Šīm transtaukskābēm nav nekādas fizioloģiskas ietekmes. Tām nav nekāda labuma mūsu organismā, tikai sava veida sliktums. Paaugstina sliktā holesterīna līmeni asinīs un pazemina labā holesterīna līmeni asinīs. Ja samazinās šis labais holesterīns, tiek ietekmēta arī hormonālā sistēma. Tāpat arī D vitamīna sintēzi tas ietekmē,” norāda Māldere.
Ar laiku var rasties arī ateroskleroze jeb asinsvadu nosprostošanās. Veselības ministrijas noteikumi slikto tauku ierobežošanai izstrādāti saskaņā ar Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu. Šo slimību dēļ 2011. gadā Latvijā mira gandrīz 16 000 cilvēku. Aptuveni piektā daļa no tiem mira priekšlaicīgi - līdz 64 gadu vecumam. Transtaukskābes rada arī diabēta, aptaukošanās un ļaundabīgu audzēju risku, zina stāstīt Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece. „Ražotāji jau arī paši ir pietiekami izglītoti un apzinās, ka viņu interesēs ir pārdot pēc iespējas kvalitatīvāku pārtikas produktu,” piebilst Birzniece.
Viņa stāsta, ka šādu ierobežojumu pirmie Eiropā ieviesa dāņi. Viņiem sekoja Austrija, Šveice, Islande un, cerams, sekos arī Latvija. Ja likumdošanas izmaiņas apstiprinās, tas gan nenozīmē, ka turpmāk transtaukskābju daudzums uz iepakojuma būs jānorāda, jo iedzīvotājiem to vairs nevajadzēs.
Nebūs vairāk nepieciešams šajā marķējumā norādīt transtaukskābju daudzumu, jo tur jau būs šis minimālais transtaukskābju daudzums, ko mēs būsim atļāvuši savos normatīvajos dokumentos,” saka Birzniece.
Tā kā uz iepakojuma norāžu nebūs, kontroli izlases kārtībā veiks Pārtikas un veterinārais dienests - gan veikalu, gan kafejnīcu pārtikai. Šādas pārbaudes, protams, nebūs lētas, atgādina Birzniece. Taču zināms, ka visbiežāk transtaukskābes slēpjas saldumos, konditorejas izstrādājumos, ātrās ēdināšanas produktos, pusfabrikātos. Nesen zinātniskajā institūtā BIOR veikts pētījums par pārtiku Latvijā.
„Tas norāda uz to, ka Latvijā visaugstākā transtaukskābju koncentrācija ir tieši siera izstrādājumos - mēs runājam par kausēto sieru - biezpiena sieriņos, kas mums visiem tik ļoti garšo, tāpat arī krējuma un sviesta izstrādājumos,” par pētījuma rezultātiem stāsta Birzniece.
Nesenā pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” pētījumā atklājās, ka arī skolu kafejnīcās un veikaliņos transtaukskābes netiek ierobežotas, lai gan ierobežots sāls, kofeīns un dažādas pārtikas piedevas. Skolu ēdnīcās gatavotajā siltajā ēdienā hidrogenētos taukus izmantot nedrīkst. Tomēr daudz pielaidīgākas prasības ir pret skolās nopērkamajiem gatavajiem produktiem. Bērni neslēpa, ka nereti ar tiem aizvieto pusdienas.
Iepērkoties skolu kafejnīcās un apskatot tur nopērkamo produktu sastāvu, atklājās, ka hidrogenētie tauki ir šokolādes batoniņos, vafelēs un pat šķīstošajā kafijā.
