Kā labāk dzīvot

Reizēm auto elektroniskās drošības sistēmas kaitina, bet tās labāk neatslēgt

Kā labāk dzīvot

Laiks atklāt velobraukšanas sezonu!

Fiziskās aktivitātes pēc Covid-19 pārslimošanas svarīgi atsākt pakāpeniski

Fiziskās aktivitātes pēc Covid-19 pārslimošanas speciālisti iesaka atsākt pakāpeniski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Tie, kas Covid-19 izslimojuši viegli, visbiežāk var dzīvot kā līdz šim, taču tiem, kas vīrusu pārslimojuši vidēji vai smagi, fiziskās aktivitātes vajadzētu atsākt speciālista uzraudzībā. Visiem – neatkarīgi no slimības gaitas – sportot jāatsāk pakāpeniski, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja “Veselības centra apvienības” (VCA) fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks. 

Pēc Covid-19 pārslimošanas fiziski aktīviem cilvēkiem ir vēlme ātri atgriezties pie sev ierastajām sporta aktivitātēm, bet viss jādara ar mēru un slodze jāpalielina pakāpeniski. Vītoliņa skaidroja, ka atgriešanās pie fiziskajām aktivitātēm saistīta ar to, kāda ir bijusi slimības gaita.

  • Viegli izslimojušie dzīvo kā līdz šim. Ja ir nespēks, nevajadzētu trenēties tādos sporta veidos, kādos nav trenējušies iepriekš. Pakāpeniski var atgriezties pie iepriekšējām ikdienas aktivitātēm.
  • Ja vidēji viegli slimojuši mājās, fiziskās aktivitātes vajadzētu sākt nevis patstāvīgi, bet vismaz pāris reizes fizioterapeita uzraudzībā. 
  • Smagākā grupa, kas bija slimnīcā, pat reanimācijā, tiem noteikti jāatsāk fiziskās aktivitātes speciālista uzraudzībā, bieži vien tas iespējams mājās vai arī stacionārā. 

“Ja bija vieglā formā Covid-19, ja cilvēks ir bijis trenēts, tad, protams, viņš adaptējas ātrāk pie fiziskās slodzes un var arī nedēļas laikā pāriet uz nākamo slodzes pakāpi, bet, kad cilvēks ir smagi pārslimojis, slodzes kāpināšana notiek stipri ilgāk,” skaidroja Vītoliņa. 

Viņa norādīja, ka sākumā aktivitātēm vajadzētu būt mierīgā ritmā, tās var būt ikdienas aktivitātes mājās, pastaigas, un tad, kad pašsajūta ir labāka, slodzi var palielināt. Jādara tas, ko esi iepriekš darījis, nevajadzētu pēkšņi sākt, teiksim, skriet. 

Piemēram, ja cilvēks ir nodarbojies ar nūjošanu, sākumā var noiet kilometru un, ja pašsajūta ir laba, nākamajā reizē pieliek klāt vēl 500 metrus. Obligāti jāvēro, jāseko līdzi sirds darbībai, tāpēc regulāri jāpārbauda pulss; ja tas stipri palielinās, slodzi nevar palielināt. 

Vītoliņa savā pieredzē novērojusi, ka tiem, kas viegli izslimojuši Covid-19, lai atgrieztos pie iepriekšējām aktivitātēm, parasti vajag mēnesi, divus.

Ja slimība ir bijusi vidēji smaga, atgriešanās pie iepriekšējām fiziskām aktivitātēm prasīs vidēji trīs mēnešus. Ja slimības gaita bijusi smaga, tas prasīs gadu, pat vairāk.

“Pacientiem pievienojas arī emocionālās problēmas par to, ka viņi nespēj tik ātri atgriezties [iepriekšējā līmenī] tā, kā viņi bija cerējuši, tāpēc cilvēkiem jāmēģina socializēties, emocionāli atjaunoties,” viņa ieteica. 

Arī Radičuks norādīja, ka pie fiziskām aktivitātēm svarīgi atgriezties pakāpeniski un vērot savu pašsajūtu. “Ieteikums būs regularitāte un mērenība, šie divi vārdi noteikti būs pirmie. Pavisam noteikti jāatgriežas pakāpeniski,” viņš uzsvēra. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti