Sadaļas Sadaļas

Ģimenes studija

Diagnoze - bērnības autisms. Blūmfeldu ģimenes stāsts ticībai, ka būs labi

Ģimenes studija

Aizspriedumi un profesijas prestižs: aspekti, kāpēc vīrieši neizvēlas strādāt bērnudārzā

Pāraprūpe nodara pāri gan bērniem, gan vecākiem. Sākas Bērnu mentālās veselības nedēļa

Psiholoģe: Pāraprūpētam bērnam ir liegta iespēja iemācīties pārvarēt grūtības

Sākusies Bērnu mentālās veselības nedēļa "Runā ar mani", kurā Latvijā zināmi psihologi, psihoterapeiti un pedagogi izglītos vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēs par palīdzības iespējām Latvijā. Viena no tēmām – bērna pāraprūpe. Speciālisti uzskata, ka pāraprūpi bērni saņem tāpēc, ka vecākiem grūti atdalīties no bērna, kā arī vecāki vēlas būt nevainojami, viņus mūsdienās dzen ideālisms – būt supervecākiem.

Ideju par šādas nedēļas rīkošanu biedrības “Debesmanna” dibinātāja Iveta Parravani  aizņēmās no Lielbritānijas, kur vairāku gadu garumā katru gadu februārī notiek šāda nedēļa. Iveta pati dzīvo Londonā un pirms gada sāka realizēt šādu ideju arī Latvijā. Pandēmijas laikā nevar tikties klātienē, tāpēc šī nedēļas sarunas notiks tiešsaistē.

Tiešraides un videostāstus varat skatīties LSM.LV.

Atklātas sarunas ģimenē bērnam ļauj ne tikai iegūt zināšanas, bet arī drošības sajūtu un pieredzi, kuru pats savā dzīvē varēs izmantot.

"Ģimenes studija" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

 

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande uzskata, ka informatīvajā vidē problēma ir informācijas sadrumstalotībā, arī informācija noveco, vecāki mainās, dzimst jauni bērni un vecākiem ir jautājumi, uz kuriem jārod atbildes. Sabiedrība labi pārzina fizisko veselību, mazāk ir informēta un runā par mentālo veselību.

Vecāku nespēja sarunāties ar savu bērnu par emocionālo veselību bieži ir tāpēc, ka paši vecāki nav piedzīvojuši šādas sarunas bērnībā.

Psihologa palīdzība ir iespējama, ģimenei jābūt drosmīgai, lai meklētu palīdzību. Arī tas, ka šāda palīdzība visbiežāk ir maksas pakalpojums, rada problēmas, bieži tieši tāpēc šis pakalpojums ģimenei nav pieejams. Atliek cerēt, ka valsts atbalsts nākotnē būs lielāks.

Pirmais solis ir – vecākiem atzīt, ka palīdzība ir nepieciešama.

 

Bērnu pāraprūpe

Vecāku pāraprūpe bieži bērnam neļauj dzīvot tā, kā tas būtu jādara bērnam atbilstīgā vecumā, vecāki mēdz uzskatīt, ka bērni ir mazāki un aizsargājamāki, nekā viņu vecumā tas ir patiesībā. To var saukt arī par vecāku nedrošību. Diāna Zande pauž, ka vecāki bieži sevi vaino, ir nepārliecināti par sevi kā vecākiem, uzskata, ka nav teicami vai labi vecāki.

Pirmajā dzīves gadā bērns un mamma ir ciešā kontaktā, pēc gada bērns attālinās no vecākiem. Bērns tad nāk pie vecākiem pēc palīdzības, kad tas ir nepieciešams. Pamazām atbildība tiek nodota bērnam, ļaujot darīt to, ko var pats izdarīt, sākumā tās ir vienkāršas sadzīviskas lietas – sakārtot mantas, nolikt vietā apģērbu, paņemt krūzi – darīt to, ko bērns savā vecumā var paveikt.

Bērnam jābūt patstāvīgam, ne atkarīgam no vecāku atļaujām un lēmumiem, kas var ieilgt visas dzīves garumā.

Senāk hiperaprūpe nebija iespējama arī tāpēc, ka bija lielas ģimenes.

Vecākus mūsdienās dzen ideālisms – būt supervecākiem. Bērnam jāmāca, ka dzīvē ir raizes un kreņķi, asaras, nāves un ''skeleti skapī'', “bet mēs varam palīdzēt tās pārvarēt, to var tikai tad, ja nav hiperaprūpe,” pauž Zande.

Ja vēlamies, lai bērns nepiedzīvotu briesmas, viņš jāieslēdz stikla siltumnīcā. Augšanas puni palīdz bērnam, tas palīdz iemācīties krist, pauž Zande.

Diāna Zande min kādu piemēru, tas ir gan tēlains, gan arī tieši uztverams kā vecāku un bērnu attiecību raksturotājs –

“bērns iemācās staigāt, jo koncentrējas uz soli, kuru liek, ne uz to, ka krīt uz dibena. Vecāki koncentrējas uz bērna kritienu.”

Bērnam traumas rada viņa atstāšana novārtā vai atsevišķi ekstrēmi gadījumi, bet nevis ikdienas situācijas – kā, piemēram, jāpiesprādzējas auto, nedrīkst ēst saldējumu, jāmāk dzīvot kopā ar māsu un citas sadzīviskas situācijas.

Uzziņai:

No 8. līdz 14. martam tiešsaistē norisināsies Bērnu mentālās veselības nedēļa, kurā Latvijā zināmi psihologi, psihoterapeiti un pedagogi izglītos vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēs par palīdzības iespējām Latvijā.

Vebinārus un sarunas tiešsaistē vadīs psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons, psihiatre Ieva Everte, pedagoģe Līga Bērziņa, klīniskā psiholoģe Kirstīne Balode un citi. Nedēļas notikumos piedalās arī “Centrs Dardedze” un biedrība “Papardes zieds”. “Runā ar mani” organizē biedrība “Debesmanna”; visi notikumi ir bez maksas.

Paralēli tiešsaistes sarunām norisināsies arī citi pasākumi – visu nedēļu “Debesmannas” sociālo tīklu profilos un LSM.LV ar videostāstiem dalīsies dzejnieki un rakstnieki, kas atsaukušies reflektēt par savām sajūtām saistībā ar mentālās veselības tēmu.

Katru vakaru “Debesmanna” profilā “Instagram” uz vecāku jautājumiem atbildēs pieredzējuši speciālisti; savukārt bērni visu nedēļu varēs saņemt bezmaksas konsultācijas, vēršoties pie “Papardes zieda” speciālistiem. Nedēļas noslēgumā ar savu pētījumu par jauniešu mentālās veselības problēmām savā blogā dalīsies arī Mg. psych. Ieva Vītoliņa.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt