Pasaules pētījumi liecina, ka 10% bērnu ir astma, pieaugušajiem 5% - tie ir zināmie saslimšanas gadījumi, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Elīna Aleksejeva.
Pie ārsta vēršas, ja ir nopietni simptomi. Pirmsskolas vecuma bērniem astma ir visgrūtāk diagnosticējamā,
atklāšana ir komandas darbs, palīdz kolēģu novērojumi par simptomiem un slimības gaitu.
Alergoloģe skaidro, ka astma un bronhiālā astma ir viens un tas pats, bet bronhiālā astma un alerģija nav viens un tas pats. Astma visos gadījumos nav alerģija, bet alerģija var astmu provocēt. Līdz skolas vecumam astma lielākajā daļā gadījumu nav saistīta ar alerģiju.
Vieglāk ir tiem vecākiem, kuri ātrāk pieņem šo diagnozi, uzrauga, lai bērni lietotu ārstu izrakstītos medikamentus. Mūsdienās astmu ārstē - var sasniegt labu kontroli ar labiem rezultātiem.
Pastāv dažādi mīti par saslimšanu ar astmu un veseļošanās procesu. Pneimonologs Māris Bukovskis uzsver, ka viens no populārākiem mītiem ir, ka no astmas var “izaugt”, tomēr īsti astmu izārstēt nevar, tā ir diagnoze uz mūžu, bieži brieduma gados atjaunojas astmas simptomi.
Pediatre Sanita Mitenberga min citu mītu - ka pie astmas zālēm var pierast. Nē, tas nenotiek, medikamenti astmas slimniekiem ir jālieto, pie tiem nevar pierast.
Vēl viens mīts - ja lieto hormonus, tas kaitēs bērnam. Aplams uzskats, medikamenti ir inhalācijas veidā, tos atzīst par efektīvākajiem, tie neizraisa blakus efektus.
