Vai bērns piedzimst kā balta lapa un vecāki laika gaitā veido bērnu par tādu vai citādu cilvēku, vai arī bērns ienāk pasaulē ar savu raksturu un to izmainīt grūti vai pat neiespējami - speciālistu viedokļi Latvijas Radio raidījumā “ Ģimenes studija”. Raidījumā piedalās psihoterapeite Inese Putniece, asociētā profesore Ingrīda Trups- Kalne, Lolita Ērgle no Rīgas Katoļu ģimnāzijas.
Terapeiti uzskata, ka cilvēks ir biopsihosociāls, to ietekmē iedzimtība, vide un audzināšana.
Domājot par agrāku laiku – pirms 15 gadiem, par svarīgāko uzskatīja iedzimto faktoru. Tagad iedzimtības nozīmi zinātne apstiprina, iedzimtība pastāv. Daudzas personības iezīmes ir iedzimtas līdz pat 80 %, saka pētnieki.
Pedagoģijā tagad ir aktuāla rakstura pieeja. Raksturs ir pašmotivācija, čaklums, sociālā kompetence, ko sauc arī par emocionālo inteliģenci.
Raksturs ir izpausme, kā izpaužas cilvēka personība. Tas nav ne labs, ne slikts. Ne visas personības ir ar audzināšanu labojamas un koriģējamas. Katrs raksturs prasa savu pieeju. Pedagogiem ir liela atbildība bērna personības veidošanā un attīstībā, mācot sabiedrībā pieņemtās normas. Ir personības, kuras korekcijai nepakļaujas.
Tie ir cilvēki ar personības traucējumiem, kas pat pārkāpj likumu. Jau agrīnā vecumā to var pamanīt pat pirmsskolā, var redzēt, kuri bērni ir agresīvi pret rotaļlietām, kukaiņiem un citām lietām. Mēs piedzimstam ar vēlmi izzināt, bet jāspēj saskatīt atšķirības šajā izpētes procesā, gudri pedagogi to spēj.
Raksturs nav morāliski vērtējams, ir vērtējamas tā izpausmes un rīcības.
Zīdaiņu psiholoģijā atklāts, ka jau zīdaiņa vecumā mazuļi var atšķirt labu rīcību no sliktā. Intuitīva izpausme par labo un ļauno ir cilvēkam piedzimstot. Tālāk viss ir vecāku, audzināšanas, kultūras, vides rokās.
Bērnus nav jāaudzina ar darbībām, bet ar vecāku un pieaugušo piemēru. Hiperaprūpe dažkārt var būt tikpat slikta kā pamešana novārtā.Tas, ko bērns redz attiecībās – pieaugušo, kolēģu, bērnu un pieaugušo attiecībās, ir spēcīgs vēstījums. Izglītības mērķis visos laikos ir bijis izaudzināt labu un gudru cilvēku, visu virzīt uz labu.
Rīgas Katoļu ģimnāzija mērķtiecīgi uzsākusi bērna rakstura audzināšanu, jo bērns lielāko daļu laika pavada skolā, mazāk ar vecākiem. Skolā pievērš uzmanību zināšanām, prasmēm un raksturam. Lai kādu tikumu varētu īstenot, nepieciešams raksturs. Tikums veidojas caur labiem paradumiem. Zems disciplīnas līmenis un motivācija uz sasniegumiem – to novēro skolā. Labie piemēri var iedvesmot, tāpēc jārunā par vērtībām, arī skolā.
Izglītības iestādei ir milzīga atbildība. Arī pedagogiem lielā atbildība prasa saņemt atbalstu, kā psihologi, piemēram, tās ir supervīzijas.
Būt par pedagogu ir milzu izaicinājums. Izglītība ir mācību darbs un audzināšana, nekad nav bijis citādi.
