Tas, ka pusaudža vecumā bērniem ir vēlme pārbaudīt robežas vai pierādīt sevi neierastos veidos, bijis visos laikos. Mainās vienīgi veidi – kā. Tāpat pusaudža vecums bieži nāk ar pirmajām īstajām grūtībām dzīvē vai vilšanos kādās ilūzijās. Ik gadu dažiem bērniem un jauniešiem šīs vilšanās liek spert visradikālāko soli – atņemt sev dzīvību.
Statistika visai skaidri parāda šo kritisko robežu. Vecuma posmā starp 10 un 14 gadiem aizvadītajos piecos gados sev dzīvību laupījuši trīs bērni. Taču 15 līdz 19 gadu posmā tie bijuši jau 44.
Bērnu sargs: Mūsdienās bērni raud internetā
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Ilona Kronberga norāda – lielākajā daļā gadījumu, kad bērns sev tā vai citādi nodara pāri, cēlonis sakņojies attiecībās ar vecākiem. Nereti vecāki savos bērnos laikus nepamana destruktīvas tieksmes, jo pusaudža gadi ir laiks, kad viegli pazaudēt saikni, atsvešināties.
"Tas, uz ko vecākiem jāvērš uzmanība, ir pirmām kārtām attiecības ar bērnu. Jāpievērš uzmanība tam, kā bērns uzvedas! Vai jūs ejat kaut kur kopā? Vai jūs darāt kaut ko kopā? Ja jūs nevarat šodien, tagad varbūt ir trīs mēneši, kuros ir daudz jāstrādā. Domājiet, ko jūs varat vienoties ar bērnu, ko jūs vasarā kopā darīsiet. Bet tad jūs kopā gaidīsiet brīdi, kad tas pienāks! Tas strādās!" domā Kronberga.
Tikpat svarīgi saprast, kurās situācijās dusmas un pārmetumi ir pamatoti un kad daudz vairāk var panākt ar draudzību un iedziļināšanos.
"Šis labais ir jāražo klāt! Viņš neatnāks, mums neatnesīs šo labo neviens! Mums ir pašiem tas jāražo! Un, ja mums nav, kur to ņemt, domājam labas domas, domājam par to, kas mums kā pieaugušajiem dzīvē varbūt kādreiz pietrūcis un atcerēsimies, kā mēs tad jutāmies? Kad mēs bijām izlamāti, nosodīti, nesaprasti. Kad mēs varbūt malkas šķūnī raudājām.
Bet mūsu bērni šodien raud internetā! Tas ir jāsaprot. Vide ir mainījusies, taču rezultāts un sāpes ir palikušas tieši tās pašas!" saka VBTAI vadītāja.
Vecākiem iesaka sekot bērna gaitām sociālajos tīklos
Tas, ka jauniešiem mūsdienās ir iespējas meklēt domubiedrus un atbalstu internetā, pats par sevi nav slikti. Taču ne visiem tur uzietajiem cilvēkiem būs labi nodomi. Tie var būt gan pieaugušie, gan citi vienaudži, kas pagrūž uz muļķīgām rīcībām. Tāpēc organizācijas "Drošs internets" eksperte Maija Katkovska iesaka vecākiem reģistrēties visos sociālajos tīklos, ko lieto viņu bērni.
"Ja viņi vienreiz atnāks, pastāstīs – “man tur "WhatsApp" atsūtīja..."- un vecākiem nav ne jausmas, kas ir "WhatsApp", viņi nekā nevarēs palīdzēt bērniem un būs tumša bilde. Un bērni vairs nenāks pie saviem vecākiem, jo sapratīs, ka nav vērts.
Tāpēc mēģiniet pēc iespējas – "Instagram", "WhatsApp", "Snapchat", "Facebook" – būt tajās vidēs, paskatīties, kas tur vispār ir par iespējām. Ko tur bērni var darīt, kas ir tādas riska zonas," mudina Katkovska.
Otrs ieteikums – sarunāt, ka gan vecāki paši, gan bērni katru dienu uz dažām stundām telefonus, planšetes un datorus noliek citā istabā un pavada laiku kopā. Ikdienas sarunās agrāk vai vēlāk bērna bažas vai problēmas uzpeldēs. Ja bērns stāsta, ka viņu uz vardarbību pašam pret sevi aicinājis kāds cits, policija aicina par šādiem gadījumiem ziņot!
