Raidnīca
Podkāsts par podkāstiem - "Raidnīcā" klausies sarunas ar Latvijas raidierakstu veidotājiem. Jauna epizode katru otrdienu Latvijas Radio 1 mājaslapā un visās lielākajās straumēšanas platformās:
Latvijas Radio: Kā radās doma, ka vajag veidot arī raidierakstu?
Vita Kalniņa: Manuprāt, tas ir tāds veids, kā šobrīd uzrunāt citus cilvēkus, kurus nevarētu sasniegt ar presi un varbūt arī ar radio vai televīziju. Šobrīd daudzi tie cilvēki, kuri ir mūsu klienti, jaunie vecāki, kuri grib no mums saņemt informāciju, viņi patiešām klausās raidierakstus, staigājot, piemēram, ar ratiem. Dažādi savienojot klausīšanos ar visām citām savām aktivitātēm.
Vienmēr ar prieku dzirdu, ka kāds cits pastāsta, ka klausās mūsu raidierakstu "Pirmās attiecības".
Vai jums ir izdevies sasniegt jaunu auditoriju?
Man ir grūti pateikt, vai jaunu auditoriju. Varbūt esam nedaudz plašāk aptvēruši jau esošo. Katrā ziņā mūs tiešām klausās, ir riktīgi daudz klausījumu,
cilvēki viens otram iesaka, un tas ļoti, ļoti iepriecina.
Sākumā bija doma vairāk koncentrēties uz tām tēmām, kas ir apskatītas manā grāmatā, kas nav pieejamas audiogrāmatu formātā. Un cilvēki teica, nu jā, viņiem īsti nav, kad lasīt un labāk gribētu klausīties. Un tad es domāju, ka varētu grāmatas tēmas paplašināt un padziļināt, runājot vēl arī ar citiem jomas ekspertiem. Īstenībā ir tiešām cilvēki, kuri saka, ka viņi nevar pieķerties grāmatai, bet klausīties viņiem izdodas.
Un kā radās jūsu raidieraksta formāts?
Sākumā es gribēju pieturēties pie grāmatas nodaļām. Sākt ar grūtniecību un tad lēnām iet pie tām dzemdībām. Tagad mums tas drusku ir nojucis, jo gribējās pamiksēt grāmatas tematus ar sarunām ar īstām mammām, kuras varbūt citādāk mēs nedzirdētu, viņas nav sabiedrībā atpazīstamas sievietes vai "Instagram" mammas. Jo šādām mammām arī ir ļoti, ļoti īpaši stāsti, un tas ir tik brīnišķīgi, ka arvien jaunas un jaunas mammas piesakās ar unikālām pieredzēm, piemēram, latviešu mammas, kas dzīvo ārzemēs, un šo tematisko līniju mēs noteikti arī turpināsim. Vēl viena doma bija iepazīstināt arī ar centra kolēģiem, ar kuriem strādāju kopā, jo reizēm varbūt mans vārds iet pa priekšu.
Citreiz cilvēki iztēlojās, ka man ir 70 stundas diennaktī un ka es visu daru viena pati, bet īstenībā centrs ir liels komandas darbs.
Ļoti vēlos arī pamazām caur raidierakstu iepazīstināt ar savu komandu.
