Biedrības “Dog Sport Carnikava” pārstāve Elīna Klindžāne atceras, ka sportiskās aktivitātēs kopā ar četrkājaino draugu nonāca 20 sagrauztu kurpju pāru dēļ, jo viņa izvēlējās haskiju, bet tolaik nebija painteresējusies, cik daudz fiziskas slodzes šai suņu šķirnei nepieciešams.
Mājās suņa sadarītie nedarbi tikai apliecina viņa vēlmi pavadīt laiku kopā ar saimnieku.
"Tas ir labs veids, kā gan saimniekam laiku labi pavadīt, gan mājdzīvniekam," kopīgu fizisku aktivitāšu lietderību uzsvēra Klindžāne.
Savukārt 2019. gada pasaules vicečempions skūtera disciplīnā Alens Zvilna saskata, ka ļoti mazs suņu īpašnieku skaits pienācīgi nodarbina savus mīluļus, īpaši Rīgā. Viņš aicina katram izvest savu suni ārā un nodrošināt tam fizisku slodzi.
Vēsturiski garām distancēm ir radīti haskiji, īpaši jau ziemeļos.
Mūsu klimata joslai tuvāki ir vācu īsspalvainie putnu suņi jeb kurchāri, kas ir kā radīti sprinta distancēm – līdz 10 kilometriem.
Divkārtējā Pasaules kausa ieguvēja skūtera disciplīnā Artūra Jākobsona sunim nav sportista gēnu – Džīno pie viņa nonāca no nelabvēlīgā situācijā nonākušas ģimenes, kas nespēja kucēnus uzturēt. Nu jau abi kopā ir startējuši daudzās sacensībās gan Latvijā, gan tālāk Eiropā un pasaules čempionātā. Duets pasaulē stabili turas TOP 10.
Lai arī kādi tituli ar suņiem ir izcīnīti, viņu saimnieki turpina darīt savus ikdienišķos darbus. Kāds tirgo krāsas, kāds nodarbojas ar zvejniecību. Bet svarīgākais viņu vēstījums ir kustēties, un galvenais – kopā ar suņiem. Kaut vai uz slēpēm. Pirms tam gan vēlams pakonsultēties ar speciālistiem un tam pienācīgi sagatavoties.
Biedrības “Dog Sport Carnikava” vadītājs Artūrs Jākobsons pastāstīja, ka vajadzīgas parastas distanču slēpes un josta saimniekam, kā arī elastīga pavada un iemaukti sunim. Kaklasiksna skriešanai pavisam noteikti nederēs.
Suņa šķirnei nav nozīme – būtisks ir suņa temperaments. Ja vien suns ir aktīvs, droši var sportot kopā.
