Ziema vai vasara, rudens vai pavasaris – uz Ogri tik un tā var braukt ar slēpēm.
Modris Krūze, kādreiz sportists, tagad treneris un tramplīnlēkšanas entuziasts, savā privātīpašumā uzcēlis 5, 10 un 15 metru tramplīnus, kur jaunajai paaudzei apgūt iemaņas šajā sporta veidā.
“Biju nolēmis, ka Latvijā vajag atjaunot šo sporta veidu. Te bija līdzena vieta, daudz darba ieguldīts – rakta bedre, estakādes celtas un, kā redzat, ir mākslīgais segums ir. Līdz ar to mēs varam arī vasarā nodarboties ar šo sporta veidu,” stāsta Modris Krūze.
Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur iespējams trenēties lēkšanā ar slēpēm no tramplīna. Lai sasniegtu labus rezultātus, jāmācās daudzi gadi, jo sporta veids ir sarežģīts. Regulārie treniņi sākas ar kārtīgu iesildīšanos, pasportošanu, un tikai tad bērni tiek laisti uz tramplīna.
“Cits atnāk un ātri apgūst pamatelementus, citam iet ilgāk,” saka Krūze, piebilstot, ka nekad nav par vēlu sākt mācīties. Savus pirmos soļus tramplīnlēkšanā nupat spēris sešgadīgais Ralfs. Viņam patīk daudz trenēties un lēkt.
Lielāku darbojošos tramplīnu Latvijā šobrīd nav. Tiem, kuri uzrāda labus rezultātus, Ogres tramplīns ir par mazu un jādodas trenēties uz ārzemēm.
Šarlote Šķēle, kura uzrāda ļoti labus rezultātus pasaules līmenī, ar tramplīnlēkšanu nodarbojas jau deviņus gadus. “Man patīk ātrums, lidojums. Šis sporta veids tiešām aizrauj, skaitās ekstrēms, bet galīgi nav bīstams,” saka Šķēle.
Tas ir mīts, ka tramplīnlēkšana ir ļoti traumatisks sporta veids. Krietni liekākas iespējas satraumēties ir, nodarbojoties ar slalomu. Modris Krūze cer, ka tuvāko gadu laikā Ogrē varētu tapt vēl lielāks tramplīns, tomēr viss atkarīgas no tā, vai izdosies atrast finansējumu. Pagaidām tramplīnlēkšana Latvijā balstās uz entuziastu darbu, kuri aicina vecākus droši sūtīt savus bērnus uz aizraujošiem treniņiem.
