Uzsāk kampaņu
Aktualizējot darba drošības jautājumus, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir uzsākta kampaņa par balsta un kustību aparāta slimību profilaksi. Latvijā pastiprinātu uzmanību pievērsīs pārtikas un dzērienu produktu ražošanas nozarēm, jo šajās tajās notiek diezgan daudz nelaimes gadījumu, un bieži tiek konstatētas arodsaslimšanas, stāstīja Sūna.
Viņa norādīja: "Kampaņas mērķis ir pārbaudīt un paskatīties, kas tiek darīts, lai darbiniekam atvieglotu viņa darbu, [piemēram], kādi ir palīglīdzekļi, lai vieglāk būtu cilāt smagumus."
Balsta un kustību aparāta slimības ir liela problēma, sabojātas rokas un muguras ir pirmā lielākā slimību grupa Eiropā, norādīja Vanadziņš: "Cilvēku, kuriem kaut kas sāp, – vai tās būtu plaukstas locītavas vai elkoņi, vai pleci, vai mugura, ir ļoti daudz. Eiropā šī ir problēma numur viens."
Vanadziņš stāstīja, ka dažādos pētījumos uz jautājumu, vai kaut kas ir sāpējis trīs dienas pēc kārtas, apstiprinoši atbildējusi aptuveni trešā daļa respondentu, arī jauni cilvēki.
No šiem cilvēkiem rodas arodslimnieki, proti, pacienti, kurus savās praksēs redz mikroķirurgi, algologi, neirologi, kas ar to cīnās.
Vidējais arodslimnieka vecums Latvijā ir 52–53 gadi. Tas nozīmē, ka šim cilvēkam vēl ir pilnvērtīgi jādzīvo 20–30 gadi ar sāpošu muguru vai rokām, norādīja Vanadziņš:
"Šīs slimības nenogalina, bet būtiski sabojā dzīves kvalitāti un rada arī lielas izmaksas pašiem cilvēkiem."
Slēpj savas kaites
Turklāt obligātās veselības pārbaudes ne vienmēr ir risinājums, jo cilvēki mēdz slēpt savu kaiti.
Dati liecina, ka visvairāk klusē vīrieši, stāstīja Sūna, norādot: "Nesaka arī tāpēc, ka var gadīties, – ja arodslimību ārsts konstatē kādus veselības traucējumus, cilvēks vairs nevarēs veikt šo darbu un nevarēs strādāt konkrētā darba vietā, viņam būs jāiet prom no darba."
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte arī atzina: "Nelaimes gadījumos vairāk cieš vīrieši, savukārt arodsaslimšanas vairāk apstiprinātas sievietēm. Tas nozīmē, ka sievietes vairāk rūpējas par savu veselību, viņas vairāk apmeklē ārstus, speciālistus, interesējas, dara kaut ko veselības veicināšanai."
Vanadziņš piekrita šim secinājumam, norādot:
"Runājot ar arodslimību ārstiem, neirologiem, algologiem, mikroķirurgiem, viņu praksē biežāk ir dāma datorlietotāja ap 45 gadiem nekā ceļu strādnieks."
"Mūsu morāle ir pateikt gan darba devējiem, gan darbiniekiem, ka darba mūžs ir garš, un, ja tu darīsi nepareizi, jautājums ir nevis "vai", bet "kad" būs slikti, līdz ar to ir laicīgi jāsāk domāt, kā ir pareizi," viņš piebilda.
