Der ielāgot:
- Mācieties no citu kļūdām – neleciet ūdenī ar galvu pa priekšu!
- Nekustiniet cilvēku pēc traumatiska lēciena!
- Noskaidrojiet, kā izskatās latvānis! Saskarsme ar šo augu var radīt plašus un bīstamus ādas apdegumus.
- Benzīns aizdedzinās ne tikai slapju malku, bet, ielejot liesmās, – arī cilvēka ķermeni.
- Apdeguma gadījumā uz brūces jālej auksts ūdens. Ledu likt, tikai ietītu audumā, lai neveidojas apsaldējums.
- Batuta novietošanai izvēlieties drošu vietu un atcerieties – izbaudīt lēkāšanu drīkst pa vienam.
Lēkšana ūdenī
Liktenīgajos Jāņos Jurim Kalniņam bija 33 gadi. Viņš kopā ar draugiem svinēja svētkus un pēc pirts ielēca atveldzēties dzestrajā piemājas dīķī. Lēca ar galvu pa priekšu. Zāle bija slapja, tāpēc paslīdējusi kāja, un vīrietis ielēcis par tuvu.
"Jutu, ka kaut kas nokrakšķ, sapratu, ka kaut kas nav labi. Brīnumainā kārtā kaut kādā veidā tiku līdz krastam, tur pārējie pamanīja, izvilka tālāk ārā. Tad atslēdzos, un nākamais jau slimnīcā atjēdzos – reanimācijā," stāstīja Juris.
Ārste: No bērnības jāmāca – pārgalvīga lēkšana ūdenī ir stulbums, nevis drosme
Rakstu lasi šeit:
Nu jau 12 gadus Jura ikdiena aizrit ratiņkrēslā. Viņš prāto, kā būtu, ja būtu bijis uzmanīgāks, nebūtu lēcis.
"Tā ir vistīrākā pārgalvība: "Ar mani jau nekas nenotiks, es taču māku lēkt." Redz, ka var notikt! Tajā brīdī jau nesaprot, kādas ir tās sekas. Parasti, ja kaut kur apgāzies, salauz roku, salauz kāju, tā kāja sadzīst, dzīvo tālāk, bet mugurkauls – tas nesadzīst," viņš pauda.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pērn pie ūdenstilpēm reģistrēti vairāk nekā 80 negadījumi.
40% tie ir bijuši lūzumi, no kuriem teju ceturtā daļa jeb 24% – tieši mugurkaula un galvas pamatnes lūzumi.
Katastrofu medicīnas eksperts Mārtiņš Šics skaidroja: "Pirmais un lielākais, protams, ir kakla traumas un mugurkaula kakla daļas lūzumi. Tad, kad es vēl mācījos institūtā, tajā laikā teica – kurš skriemelis lauzts, tajā dienā jānomirst. Sekas tad ir sliktas. Bojāti asinsvadi, pārdurti vai pārgriezti, pārrauti nervi ar jutības un vadīšanas traucējumiem, tas tā kā telefona kabeli pārraut mājās. Tādēļ būtiskākais ir [cietušo] nekustināt, maz kustināt, pagriezt galvu, atsvaidzināt, pasmidzināt ar ūdentiņu, un vairāk neko nevar. Labāk ir uz vēsas zemes gulēt turpat krastā, nevis mēģināt staipīt un pēc tam klausīties skumju mūziku bērēs."
Apdegumi
Savu turpmāko dzīvi vasarās sabojā ne tikai ūdenī lēcēji.
Valsts apdegumu centrā saka – cilvēku izdomai, kā gūt dzīvībai bīstamus apdegumus, nav robežu. Vēl nesen bijusi paciente, kura zaudējusi teju 60% ādas, jo kaimiņiene iestāstījusi, ka latvāņa lapas būs labākais līdzeklis pret muguras sāpēm.
Sieviete guva tādus apdegumus, ka par kaulu sāpēm tik tiešām aizmirsa.
"Ieejiet gūglē, uzrakstiet "latvānis", paskatieties tā fotogrāfiju, un jums būs skaidrs, kāds viņš izskatās! Es nepieprasu, lai visi botāniku zinātu, bet šinī gadījumā tas var palīdzēt!" norādīja Valsts apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.
Apdegumu veidi, kādus vasarā gūst cilvēki, ir dažādi – ķīmiskie un saules apdegumi, elektrotraumas, applaucēšanās ar verdošu ūdeni. Taču visbiežāk sāpīgas sekas rodas pēc neuzmanīgas rīcības ar uguni.
"Apdegumi, es rēķinu, kādi 85% ir pilnīga neuzmanība, un cilvēki vienkārši pieļauj tās kļūdas – benzīnu gāž, laista," uzsvēra Smirnovs.
Apdegumu centra vadītājs aicina iegaumēt: "Pirmais ir atcerēties pamatpostulātu – tas ir aukstais ūdens. Aukstais ūdens, kas ir svarīgs pie termiskiem apdegumiem, kurus rada karsts ūdens, zupas, tālāk – liesma un kontaktapdegums. Jo, ja kāda ķīmiska viela uzlijusi, tur ūdenim, temperatūrai nav tāda nozīme, tur galvenais ir kvantums. Daudz jāgāž ūdens, lai atšķaidītu to ķīmiju un nomazgātu nost."
Bērnu traumas
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) vasara vienmēr ir laiks, kad mazie pacienti ierodas ar dažādām traumām – sākot ar nobrāzumiem un beidzot ar smagiem lūzumiem.
"Tas ir tas, kas ir gadu no gada diemžēl. Tie cipariņi varbūt atšķiras, viena pozīcija vairāk, otra mazāk, bet principā, tā ir katru gadu – kā ārā ir plus 20 grādu, smuka saulīte, tā traumu skaits momentā ir gaisā," atzina BKUS bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
Pēdējos gados arī tik iecienīta izklaide kā lēkāšana pa batutu pamatīgi sabojā brīvdienas.
"Ja mēs lēkājam viens cilvēks pa batutu un apkārt ir aizsargtīkls, un batuts ir drošā vietā, tas risks ir salīdzinoši neliels, bet parasti jau tā neviens nedara. Uz aizsargtīkliem mēs ietaupām, pa batutu lēkā trīs, četri, pieci, seši un vairāk bērnu, noliekam batutu blakus gruvešu kaudzei, bērns pārkrīt pāri, pārsit galvu. Kas ir vainīgs – batuts? Varbūt šoreiz – nē," norādīja Upenieks.
