Divu personu brigāžu attīstība nebūtu iedomājama arī bez tām piemērotu – jaunu, mazāku operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādes. Tāpēc, iesaistot mediķus, autovadītājus, medicīniskā un IT aprīkojuma speciālistus, dienesta komanda vairākus gadus strādāja pie unikāla operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa izveides, kas speciāli veidots Latvijas brigāžu vajadzībām un pielāgots darbam divatā. Kopumā tie ir 47 šādi auto, kas nupat iegādāti, pateicoties Eiropas Savienības fondu atbalstam, un ar kuriem brigāžu mediķi pavisam drīz dosies izsaukumos visā Latvijā, informēja NMPD.
Jaunās mašīnas konstruētas uz "Volkswagen Transporter" modeļa bāzes. Tie ir jaudīgi pilnpiedziņas auto ar automātisko pārnesumkārbu, kas spēs labi izbraukt arī dubļainus, piesnigušus ceļus, smilšainas pludmales. Auto ir kompaktāks, līdz ar to mazā izmēra dēļ pilsētvidē tam ir lielāka manevrētspēja. Tā kā auto svars nepārsniedz 3500 kilogramu robežu, pie mašīnas stūres varēs sēsties ar B kategorijas autovadītāja tiesībām, kas ir būtiski tieši brigādēm, kurās auto vada paši mediķi, jo viņiem nav prasības pēc C kategorijas tiesībām.
Tāpat jaunajās automašīnās ir vieglāks un mediķiem ērtāks aprīkojums. Piemēram, jaunais defibrilators (ierīce atdzīvināšanas pasākumu veikšanai) tagad sver nevis 15, bet vairs tikai 5 kilogramus. Savukārt plaušu mākslīgās ventilācijas aprāts, kas līdz šim ir bijusi smaga un neparocīga ierīce un ko mediķi dažkārt nesa divatā, tagad ir plaukstas izmērā un vien 1,4 kilogramus smags.
"Šis ir mūsu defibrilators kopā ar monitoru, kopā ar EKG aparātu. Principā mēs divatā paņemam visu, kas varētu būt nepieciešams dzīvības glābšanai, var teikt, ka neesam ļoti pārstrādājušies, nesot aprīkojumu pat uz piekto stāvu, jo šobrīd tas nesver neko," tā par divu personu brigādes auto aprīkojumu stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķis Aleksejs Naglis.
Šobrīd dienestā ir trīs dažāda veida brigādes, kurās uz izsaukumiem dodas personāls divatā.
Kopš 2015. gada ir ārsta speciālista brigādes, ko piesaista vien sarežģītākajās situācijās vai notikumos ar daudz cietušajiem. Savukārt kopš 2018. gada pakāpeniski darbu sāka divu mediķu brigādes, kas reaģē uz augstākas prioritātes izsaukumiem, vienlaikus pašiem mediķiem sēžoties arī pie operatīvo auto stūres, un arī brigādes, kuras sastāvā ir pieredzējis mediķis un operatīvā auto vadītājs, lauku apvidos, kur dienests veido jaunus punktus un strādā pēc principa – izsaukuma vietā ierodas pirmās, jo atrodas notikuma vietai vistuvāk, un nekavējoties uzsāk sniegt palīdzību pacientam, līdz nepieciešamības gadījumā palīgā ierodas citas brigādes.
Kopumā no 196 brigādēm ik dienu jau 37 brigādes ir tādas, kuras uz izsaukumiem dodas divatā.
Pērn 17% no visiem dienesta izsaukumiem izpildīti divu personu brigādēs.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības sertificēta ārsta palīdze Liene Plēsuma uzsvēra, ka nozīmīgs ir nevis cilvēku skaits brigādē, bet gan viņu kvalifikācija, kompetences un prasmes, tāpēc ar četrām rokām divu personu brigādē pietiekot.
"Kvantitāte nenozīmē kvalitāti. Ja ir kompetence, tad arī principā pietiek, bet vienmēr ir tā, ka var pasaukt palīgā, mums tomēr ir ārsta speciālista brigāde, mēs varam lūgt mūsu operatīvajam vadības centram arī piesaistīt citu brigādi vai lūgt palīdzību, ja nepieciešams ir nonest smagu pacientu vai kaut kā tamlīdzīgi. Arī glābējus var izsaukt palīgā," stāstīja Plēsuma.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs Normunds Nurgs skaidroja, ka pats svarīgākais neatliekamās palīdzības sniegšanā ir ierašanās laiks un palīdzība, ko mediķi sniedz pirmajās minūtēs. To arī nodrošinot jaunie auto, kas ir gan kompaktāki, gan arī jaudīgāki.
"Pacients iegūst to, ka mēs ātrāk viņam varam glābt dzīvību, mēs esam mobilāki ar aprīkojumu, tas ir vieglāks, kompaktāks. Vienlaikus varam augšā uznest gan plaušu ventilatoru, gan skābekļa balonu, gan defibrilatoru – visu lielo aprīkojumu augšā uznest uzreiz nevar, bet šajā gadījumā mēs varam visu, jo tu jau nekad nezini, kādā stāvoklī ir pacients, un ne vienmēr ir tās dārgās minūtes, ko skriet uz mašīnu pēc aprīkojuma," skaidroja Nurgs.
Ikviens operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs, kurš sāk darbu dienestā, apgūst zināšanas, kas nepieciešamas darbam brigādē. Taču pavisam drīz tiks sperts nākamais attīstības solis kompetenču pilnveidē – plānots, ka tie operatīvā auto vadītāji, kuri brigādē strādās divatā ar mediķi, jau šogad varēs apgūt licencētu neformālās izglītības programmu, kas dos tiesības asistēt jeb atbalstīt brigādes vadītāju ārstniecības procesā, kļūstot par ārstniecības atbalsta personu.
Pateicoties divu personu brigāžu konceptam, pēdējo gadu laikā NMPD ir izveidojis sešas papildu brigādes un deviņus jaunus brigāžu punktus tajās Latvijas vietās, kur nokļūšana izsaukuma vietā līdz šim ir bijusi sarežģīta. Arī nākotnē dienests saredz iespēju šādi palielināt ikdienā dežurējošo brigāžu skaitu.
Taču nav pašmērķis pāriet uz divu cilvēku brigādēm, "ja vien mēs varam nodrošināt trīs cilvēku brigādes pilnu darbu un tas attaisnojas arī no finansiālā ieguldījuma," norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
"Mēs ļoti vērtējam, jo ir ļoti svarīgi, kurā vietā atrodas brigādes, cik tālu ir hospitalizācijas iespējas, kādi ir ceļi un piekļūšanas iespējas, kādas ir arī piesegšanas un atbalsta brigāžu nosūtīšanas iespējas – tātad tas ir ļoti sarežģīti, bet jāsaka, vietās ar īpaši zemu blīvumu, bet ar labiem ceļiem mēs varētu izvērtēt daudz vairāk divu cilvēku brigādes esamību. Vietās, kuras ir ļoti attālas, ceļu stāvoklis nav labs un ir arī attālas hospitalizācijas iespējas, mēs vēl aizvien uzskatām, ka trīs cilvēki ir labāks risinājums," skaidroja NMPD vadītāja.
Līdz ar jauno auto iegādi dienests šobrīd ir gandrīz pilnībā atjaunojis savu autoparku. Ikdienā uz līnijas 93% automašīnu ir jaunākas par pieciem gadiem ar nobraukumu zem 300 tūkstošiem kilometru.
