Jauni un bagāti

#38 Kas notiek, kad valsts bankrotē?

Jauni un bagāti

#40 Kripto nav ekonomiski produktīvs ieguldījums

#39 Kas rada ekonomisko vērtību?

Kas rada ieguldījumu ekonomisko vērtību? Skaidro finanšu analītiķis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 11 mēnešiem.

Ikviens ieguldījums ir saistīts ar risku pazaudēt naudu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ieguldīšana ir kā kazino, kur iznākums ir praktiski pilnībā atkarīgs no veiksmes. Ir ieguldījumi, kas paši par sevi rada ekonomisku vērtību, neatkarībā no to cenas, Latvijas Radio 5 "Pieci.lv" rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja finanšu analītiķis Valters Vestmanis. 

"Cilvēkiem, kas ir līdzīgi man, kas skatās uz kripto tirgu kā uz diezgan nejēdzīgu, problēma nav tajā, ka tas tirgus ir svārstīgs, jo jebkurš ieguldījums pasaulē svārstās. Ja tu gribi kaut kur ieguldīt un gribi nopelnīt, 100% no ieguldījumiem svārstīsies un būs ar risku pazaudēt naudu. Svārstība nav problēma. Jautājums ir tieši par ekonomisko vērtību, kāda no tās lietas, kurā tu ieguldi, ir jēga," skaidroja Vestmanis. 

Ir trīs ieguldījumu veidi, kas paši par sevi rada ekonomisko vērtību, – ieguldījums uzņēmumos, aizdevumi un nekustamais īpašums. 

Ieguldījums uzņēmumā

"Lai būtu vienkārši un saprotami, varam paņemt par piemēru parastu pārtikas lielveikalu. Tas lielveikals ir milzīgs, tam ir daudzi ķēdes veikali Latvijā un ārpus Latvijas, un tas visdrīzāk nodarbina desmitiem tūkstošu cilvēku. Un, visticamāk, tam ir simtiem tūkstošu klientu. Tur ir iesaistītas sarežģītas loģistikas ķēdes, uzņēmumam pieder kravas mašīnas, ēkas, rūpnīcas un kas tik vēl ne," piemēru minēja Vestmanis. 

"Pieņemsim, ka uzņēmuma cena ir 100 miljoni eiro, un vienu dienu publiski izskan ziņa, ka uzņēmuma cena ir nokritusies līdz 80 miljoniem eiro, par 20%. Tā reāli – ko tas maina? Pēc būtības praktiski neko, jo uzņēmums joprojām nodarbina tūkstošiem cilvēku, joprojām cilvēki iet uz to veikalu, joprojām tur ir loģistikas ķēdes, joprojām viņiem pieder viņu mašīnas un ēkas," viņš skaidroja. 

Protams, tavu akciju vērtība līdz ar uzņēmuma vērtību arī nokrītas par tiem pašiem procentiem, taču tas ir slikti tikai tad, ja tajā dienā savas uzņēmuma daļas vēlies pārdot. 

"Finanšu tirgū, ja tu ieguldi akcijās, tu ieguldi reālos uzņēmumos. Savukārt uzņēmuma cena vai akciju cena reāli ir tikai tirgus viedoklis par uzņēmuma vērtību. Atkarībā no dažādām ziņām, viedoklis var mainīties. Ja tu esi nopircis uzņēmumu ar domu turēt to ilgtermiņā un vēlies papildu ieņēmumus no dividendēm, kas ir daļa no uzņēmuma peļņas, kamēr tu to uzņēmumu nepārdod, viss ir okei," uzsvēra Vestmanis. 

Jāņem vērā, ka akciju tirgū jāiegulda ilgtermiņā, uz gadiem 10–15. Akciju tirgus nav labs ieguldījums, ja ieguldītā nauda būs atkal vajadzīga tuvāko piecu, septiņu gadu laikā, jo tik īsā laika posmā tas tiešām var būt svārstīgs. 

"Ja tu tici, ka uzņēmums ilgtermiņā strādās, turpinās attīstīties un dzīvot, tad nav īsti iemesla baidīties par to, ka vērtība mainās. Ja paskaties uz uzņēmumu 20, 30 gadu griezumā, diezgan droši varu teikt, ka gan tā cena, gan uzņēmums iet uz augšu, jo dienas beigās uzņēmuma doma ir pelnīt naudu, un ilgtermiņā doma ir attīstīties," vērtēja finanšu analītiķis. 

Aizdevums

"Otrs piemērs, kas ir aktīvs ar ekonomisko vērtību, ir aizdevums, kur tu aizdod kādam naudu, tev maksā procentus un aizdevuma beigās atgriež pamata summu. Aizdevumam ir vērtība tik ilgi, kamēr tev ir ticība, ka tev to naudu atdos," norādīja Vestmanis. 

Ir daudzi veidi, kā naudu var aizdot. Populārākais ir obligācijas, kad vari aizdot naudu valstīm vai lieliem uzņēmumiem. Jārēķinās, ka arī aizdevumi ir svārstīgi, arī šis ieguldījums nav bez riska. 

"Piemēram, šobrīd centrālās bankas ceļ procentu likmes un obligāciju fondiem krīt vērtība. Ja kāds ir skatījies, kas notiek arī ar konservatīvajiem pensiju plāniem, manuprāt, gandrīz visi šobrīd ar mīnusiem," atzina Vestmanis. 

"Bet šeit atkal ir problēma tikai tajā brīdī, ja tu gribi savu obligāciju pārdot. Ja negribi pārdot, joprojām saņemsi savus procentus un atmaksu beigās," viņš uzsvēra. 

Nekustamais īpašums

Arī ar nekustamo īpašumu ir līdzīgi – tam ir ekonomiskā vērtība, ja ir iespēja nopelnīt no tā apsaimniekošanas, nevis ja ir vēlme to ātri pārdot par lielāku vērtību, nekā to iegādājies. 

"Tev ir liela māja ar 10 dzīvokļiem, katrs dzīvoklis tev maksā 600 eiro mēnesī īri un tu no tā pelni. Ja kāds tev pēkšņi pasaka – nekustamo īpašumu cenas ir nokritušās, tagad tavai mājai ir par 30% mazāka vērtība, tev jau reāli ir vienalga, ja tu to māju negribi pārdot. Tev joprojām ir māja ar 10 īrniekiem, tev joprojām nāk nauda, un tas, ka visai lielajai mājai ir nokritusi cena, neko nemaina, ja negribi to šodien pārdot," viņš uzsvēra. 

"Jauni un bagāti"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti